HELPDESK Logo

ES vispārējās zināšanas

Satura rādītājs

  1. Ievads par ES fondiem
  2. Kohēzijas politikas fondi
  3. Īpaši fondi
  4. Laika grafiks: no daudzgadu finanšu shēmas līdz izmaksu atlīdzināšanai
  5. 2021-2027. gada prioritātes
  6. Partnerības princips
  7. Koncentrēšanās uz ERAF
  8. Koncentrējieties uz ESF+
  9. Noderīgas saites

Ievads par ES fondiem

Eiropas Savienības finansējuma programmas finansē 2021-2027 daudzgadu finanšu shēma un Eiropas atveseļošanas plāns (Nākamās paaudzes ES). ES finansēšanas programmas var klasificēt arī pēc finansējuma pārvaldības veida, proti, tās ir vai nu dalītas pārvaldības finansējums (tā sauktie "fondi"), vai arī finansējums, ko tieši pārvalda Eiropas Komisija.
Fondus kopīgi pārvalda Eiropas Komisija un valsts vai reģionālās iestādes, kas tiek sauktas par vadošajām iestādēm vai starpniekinstitūcijām. Dalītās pārvaldības fondi veido aptuveni 80 % ES budžeta, un tie ietver kohēzijas politikas fondus (sk. turpmāk). Palīdzības dienesta projekts galvenokārt koncentrējas uz pēdējiem minētajiem fondiem, jo sociālo pakalpojumu sniedzējiem tie ir īpaši grūti pieejami.

Tiešās pārvaldības finansējumu pārvalda Eiropas Komisija vai ES aģentūras. Šis finansējums ietver dotācijas, finanšu garantijas, līdzekļu pārskaitīšanu, uzraudzības pasākumus, līgumslēdzēju atlasi utt. Visas finansējuma un konkursa iespējas ir pieejamas šajā tīmekļa vietnē. platforma.

Kohēzijas politikas fondi

Vairāk nekā puse ES līdzekļu tiek novirzīta no pieciem kohēzijas politikas fondiem (agrāk tos dēvēja par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem - ESIF), kurus kopīgi pārvalda Eiropas Komisija un ES dalībvalstis.
Kohēzijas politikas fondi ir dalītas pārvaldības fondi, par kuru pārvaldības un kontroles sistēmu izveidi un atbilstību ES regulu prasībām ir atbildīgas dalībvalstis. Eiropas Komisijai ir uzraudzības loma, pārbaudot valstu īstenošanas sistēmu efektivitāti.

Īpaši fondi

ES kohēzijas politikā 2021-2027 ir noteikti šādi 5 politikas mērķi, kas atbalsta izaugsmi, ilgtspēju un iekļautību.
  1. Konkurētspējīgāka un gudrāka Eiropa
  2. Videi draudzīgāka, zemas oglekļa emisijas pāreja uz ekonomiku, kas nerada oglekļa dioksīda emisiju.
  3. Labāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti
  4. Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa
  5. Eiropa tuvāk iedzīvotājiem, veicinot visu veidu teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību.
Kohēzijas politika tiek nodrošināta no īpašiem fondiem. Šie fondi atbalsta šādas ES prioritātes:
  • Portāls Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), ieguldīt visu ES reģionu un pilsētu sociālajā un ekonomiskajā attīstībā un mazināt attīstības atšķirības ES reģionos. (galvenokārt 1. un 2. prioritāte)
  • Portāls Eiropas Sociālais fonds plus (ESF+), lai atbalstītu nodarbinātību un radītu taisnīgu un sociāli iekļaujošu sabiedrību ES valstīs. (koncentrēties uz 4. prioritāti)
  • Portāls Kohēzijas fonds (CF), lai ieguldītu līdzekļus vides un transporta jomā mazāk pārtikušajās ES valstīs. (galvenokārt 2. un 3. prioritāte)
  • Portāls Taisnīgas pārejas fonds (JTF) ir jauns kohēzijas politikas 2021-2027 instruments, kas paredzēts, lai atbalstītu reģionus, kurus visvairāk ietekmē pāreja uz klimata neitralitāti. (īpaši specifiski mērķi - JTF regulas 8. pants)
  • Portāls Interreg programmas rīcībā ir šādi 2 papildu politikas mērķi: "Labāka sadarbības pārvaldība" un "Drošāka un aizsargātāka Eiropa".

Laika grafiks: no daudzgadu finanšu shēmas līdz izmaksu atlīdzināšanai

  1. Daudzgadu finanšu shēmas pieņemšana 2021.-2027. gadam[1], vienošanās par budžetu ir pirmais solis ceļā uz to, lai izlemtu, kas būs pieejams kohēzijas politikai - 22.12.2020 - Sarunu process par 2021-2027. gada ES ilgtermiņa budžetu un NextGenerationEU | Eiropas Komisija (europa.eu)
  2. Tiesību akti par kohēzijas politiku - ar ko nosaka satvaru un kopīgus noteikumus ES dalītās pārvaldības līdzekļu izmantošanai pašreizējā plānošanas periodā - 24.06.2021 - Kohēzijas politikas tiesību akti 2021-2027 - Reģionālā politika - Eiropas Komisija (europa.eu)
  3. Nolīgumi starp Eiropas Komisiju un atsevišķām ES valstīm - turpinās - Partnerattiecību nolīgumi par ES līdzekļiem 2021-2027. gadam | Eiropas Komisija (europa.eu)
  4. Atsevišķu darbības programmu apstiprināšana - turpinās Programmas - Reģionālā politika - Eiropas Komisija (europa.eu)
  5. Vadošās iestādes izsludina uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus - skatiet dažādu vadošo iestāžu tīmekļa vietnes - Vadošās iestādes - Reģionālā politika - Eiropas Komisija (europa.eu)
  6. Projektu pieteikumu iesniedzēji sāk iesniegt savus priekšlikumus
  7. Projektu izvērtēšana un veiksmīgo pieteikumu atlase
  8. dotācijas līguma parakstīšana (starp MA un saņēmēju) un projekta uzsākšana.
  9. Projekta īstenošana un ziņojuma rakstīšana
  10. Līdzekļu atlīdzināšanas un atmaksāšanas pieprasījumu iesniegšana.

[1] Eiropadome un Eiropas Parlaments kopīgi pieņem lēmumu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu.

2021-2027. gada prioritātes

Kohēzijas politika ir galvenā ES ieguldījumu politika, kuras mērķis ir reaģēt uz dažādām attīstības vajadzībām visā ES, stiprinot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Eiropas Savienībā. Kohēzijas politika 2021.-2027. gadam ir balstīta uz divām no šādām jomām sešas Eiropas Komisijas prioritātes, ar Eiropas Zaļais darījums un Eiropas sociālo tiesību pīlāru. 2021.-2027. gadam ES kohēzijas politikā ir noteikti 5 politikas mērķi: veicināt ekonomikas izaugsmi, darba vietu radīšanu, uzņēmumu konkurētspēju, ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību. Tā kā kohēzijas politika ir vērsta uz iekļaušanu, kohēzijas politikas līdzekļi ir būtiski sociālajiem pakalpojumiem.

Partnerības princips

Portāls Eiropas Rīcības kodekss par partnerību kas pieņemti 2014.-2020. gadam, turpina piemērot. Tam būtu jānodrošina dažādu ieinteresēto personu plaša līdzdalība programmu izstrādē un uzraudzībā. Saskaņā ar ESF+, visām dalībvalstīm jāatbalsta sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošana, piešķirot šim jautājumam atbilstošu ESF+ resursu daļu.. Dalībvalstīm ar attiecīgiem konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem jāpiešķir vismaz 0,25%.

Koncentrēšanās uz ERAF

ERAF ir paredzēts, lai palīdzētu novērst galvenās reģionālās nelīdzsvarotības ES (sk. ES kohēzijas politikas atbilstības karte 2021-2027. gadam). ERAF mērķis ir palīdzēt novērst galvenās reģionālās nelīdzsvarotības Eiropas Savienībā, atbalstot to reģionu attīstību un strukturālo pielāgošanu, kuru attīstība atpaliek, kā arī rūpniecības panīkušoreģionu pārveidi.

ERAF ir divi galvenie mērķi:
  • Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai - ar mērķi stiprināt darba tirgu un reģionālo ekonomiku.
  • Eiropas teritoriālā sadarbība - ar mērķi stiprināt pārrobežu, starptautisko un starpreģionu sadarbību ES.
Pamatojoties uz savu labklājību, visi reģioni un dalībvalstis koncentrēs atbalstu konkurētspējīgākai un gudrākai Eiropai (1. politikas mērķis), kā arī videi draudzīgākai, mazoglekļa ekonomikai, pārejai uz ekonomiku ar nulles oglekļa dioksīda emisiju līmeni un noturīgai Eiropai (2. politikas mērķis), izmantojot mehānismu, kas pazīstams kā "tematiskā koncentrācija".
  • Visi reģioni un dalībvalstis vismaz 30% no piešķīruma koncentrēs 2. politikas mērķim.
  • Attīstītāki reģioni vai dalībvalstis 1. un 2. politikas mērķim atvēlēs vismaz 85% no saviem piešķīrumiem;
  • Pāreja reģionos vai dalībvalstīs vismaz 40% uz 1. politikas mērķi;
  • Mazāk attīstītie reģioni vai dalībvalstis vismaz 25% 1. politikas mērķim.

Koncentrējieties uz ESF+

ESF+ ir galvenais finanšu instruments, ar kura palīdzību Eiropa investē cilvēkos, veicinot sociālo kohēziju, sekmējot darba vietu radīšanu un prasmju pilnveidošanu, kā arī atbalstot taisnīgu un sociāli iekļaujošu sabiedrību. ESF+ palīdz sasniegt 4. politikas mērķi: sociālāka un iekļaujošāka Eiropa. ESF+ sniedz nozīmīgu ieguldījumu ES nodarbinātības, sociālajā, izglītības un prasmju politikā, tostarp strukturālajās reformās šajās jomās.
2021.-2027. gada plānošanas periodā ESF+ investēs trīs galvenajās jomās:
  • Nodarbinātība: veicināt darba ņēmēju pielāgošanās spējas, palīdzot viņiem apgūt jaunas prasmes, un uzņēmumu pielāgošanās spējas, veicinot jaunus darba veidus.
  • Izglītība un apmācība: Uzlabot piekļuvi nodarbinātībai, atbalstīt jauniešus studentus pārejā uz darba dzīvi vai apmācīt mazāk kvalificētus darba meklētājus, lai uzlabotu viņu darba izredzes.
  • Sociālā iekļaušana: palīdzēt cilvēkiem no nelabvēlīgām grupām atrast darbu (piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti...). Tas palīdz stiprināt "sociālo iekļaušanu", jo nodarbinātībai ir izšķiroša nozīme sociālajā integrācijā un ikdienas dzīvē.
ESF+ ir šādu fondu apvienošanas rezultāts:

Līdzekļi

Pārvaldības veids

Īss apraksts

Iepriekšējais Eiropas Sociālais fonds (ESF)
palīdz atbalstīt darbavietas, palīdzēt cilvēkiem iegūt labāku darbu un nodrošināt taisnīgākas darba iespējas visiem ES pilsoņiem.
Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI)
Dalīta pārvaldība
Atbalsts jauniešiem reģionos, kur bezdarba līmenis ir augstāks nekā 25%.
Eiropas Atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD)
Atbalsta ES valstu rīcību, lai nodrošinātu pārtikas un/vai pamata materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām.
Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma (EaSI)
tieši pārvalda Komisija
veicina augsta līmeņa kvalitatīvu un ilgtspējīgu nodarbinātību, garantējot pienācīgu un pienācīgu sociālo aizsardzību, apkarojot sociālo atstumtību un nabadzību un uzlabojot darba apstākļus.

Šī jaunā arhitektūra ir paredzēta, lai nodrošinātu vienkāršotu sistēmu saņēmējiem, palielinot programmu un projektu ietekmi sociālajā jomā. Turklāt jaunajā regulā ir iekļauts īpašs pants par saikni starp ESF+ un Eiropas Sociālo fondu. Pamattiesību harta[1]. Attiecībā uz budžetu ESF+ daļa no kopējā kohēzijas politikas budžeta palielinājās no 23% no struktūrfondiem līdz 27%.

[1] Īpaši svarīgi valstīm, kas cīnās ar tiesiskumu, varas dalīšanu un cilvēktiesībām.

ESF+ arī atbalstīs dalībvalstis, lai panāktu progresu attiecībā uz 2030. gada ES mērķiem nodarbinātības, prasmju un nabadzības mazināšanas jomā, kas noteikti ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns. Katra dalībvalsts nosaka savas prioritātes (un attiecīgo līdzekļu sadalījumu), pamatojoties uz konkrētām valstīm adresēti ieteikumi Eiropas pusgadā.
Tematiskā koncentrācija:
  • Dalībvalstīm ir arī jāpiešķir vismaz 25% sociālās iekļaušanas veicināšanai;
  • Dalībvalstīm arī jāpiešķir vismaz 3% materiālās nenodrošinātības apkarošanai;
  • vismaz 12,5% no ESF+ resursiem, lai atbalstītu jauniešu nodarbinātību un "neiesaistīto izglītībā, nodarbinātībā vai apmācībā" jeb NEET (tikai tie, uz kuriem attiecas ieteikumi).
  • vismaz 5% no ESF+ resursiem bērnu nabadzības problēmas risināšanai (tikai tie, uz kuriem attiecas ieteikumi).
  • Vismaz 0,251 TP3T no ESF+ resursiem būtu jānovirza sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības spēju stiprināšanai un sociālā dialoga īstenošanai (tikai tiem, uz kuriem attiecas ieteikumi).

Eiropas Komisija apspriežas ar ESF+ komiteja kurā galvenā uzmanība pievērsta jautājumiem, kas saistīti ar ESF+ programmu īstenošanu. Komiteju vada Komisija, un tās sastāvā ir trīs pārstāvji no katras dalībvalsts (viens valdības pārstāvis, tostarp ESF+ misijas vadītājs, viens darba ņēmēju organizāciju pārstāvis un viens darba devēju organizāciju pārstāvis) un pa vienam pārstāvim no katras organizācijas, kas pārstāv darba ņēmēju organizācijas un darba devēju organizācijas Savienības līmenī.

Noderīgas saites

HELPDESK atbalsts

Līdzfinansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokļus un uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar uzņemties atbildību.

Finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem neuzņemas atbildību.

HELPDESK atbalsts

Finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem neuzņemas atbildību.
Autortiesības ©2022 HELPDESK
Pāriet uz saturu