Atbalsta centrs

PALĪDZĪBAS DIENESTS - SOCIĀLO PAKALPOJUMU PALĪDZĪBAS DIENESTS PAR ES FONDIEM

Itālija

Aptauja

Itālijai pieejamie resursi 2021.-2027. gada plānošanas periodam ir aprakstīti šādā dokumentā Partnerības nolīgums 2021-2027. Šim septiņu gadu periodam Itālijai ir pieejami 74 067 329 380 eiro no ERAF, ESF+ un JTF, kam jāpieskaita 987 290 803 eiro no FEAMPA, kopā 75 054 620 183 eiro (42 697 750 649 eiro ES ieguldījums un 32 356 869 534 eiro valsts ieguldījums) 10 valsts programmām, 38 reģionālajām programmām un 4 Bolcāno un Trento autonomo provinču programmām.

Papildus tam ir pieejami Eiropas teritoriālās sadarbības resursi: Itālija piedalās 19 Interreg programmās, kuru kopējais budžets ir 1 248 000 000 euro. Tā ir lielākā summa no visiem iepriekšējiem plānošanas periodiem.

2021.-2027. gada struktūrfondu Eiropas un nacionālie līdzekļi ir sadalīti šādi:

  • Attīstītāki reģioni: 23,882 miljardi eiro (Emīlija-Romanja, Friuli-Venēcija-Džūlija, Lacio, Ligūrija, Lombardija, Trento un Bolcano autonomās provinces, Pjemonta, Toskāna, Valle d'Aosta un Veneto);
  • Reģioni pārejas periodā: (Abruco, Markes un Umbrijas reģions): 3,612 miljardi eiro;
  • Mazāk attīstītie reģioni: 46,575 miljardi eiro. (Bazilikata, Kalabrija, Kampānija, Molīze, Apūlija, Sardīnija un Sicīlija).

Galvenie Eiropas struktūrfondi, no kuriem tiek atbalstīta kohēzijas politika 2021.-2027. gadam, ir šādi:

  1. Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) kuras mērķis ir veicināt Eiropas reģionu ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību, kā arī izlīdzināt atšķirības un attīstības nelīdzsvarotību;
  2. Eiropas Sociālais fonds plus (ESF+), kas atbalsta dalībvalstis, lai sasniegtu augstu un atbilstošu nodarbinātības līmeni un taisnīgu un iekļaujošu sociālo aizsardzību;
  3. Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fonds (EJZF), kas veicina ilgtspējīgu zivsaimniecību un akvakultūru, ūdens bioloģisko resursu atjaunošanu un saglabāšanu, zilo ekonomiku piekrastes, salu un iekšzemes teritorijās, atbalsta zivsaimniecības un akvakultūras kopienu attīstību, palīdz starptautiski pārvaldīt drošas, nekaitīgas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus;
  4. Taisnīgas pārejas fonds (JTF), kas atbalsta teritorijas, kuras saskaras ar nopietnām sociālekonomiskām problēmām, ko rada pāreja uz klimata neitralitāti, un vēlas dot iespēju reģioniem un iedzīvotājiem risināt sociālās, ekonomiskās un vides problēmas, ko rada šī pāreja.  
  5. Kohēzijas fonds (KF), kas paredzēta valstīm, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 90% no ES vidējā rādītāja, starp kurām nav iekļauta Itālija.

ATTIECĪGIE MĒRĶI SOCIĀLO PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM

Pandēmija ir veicinājusi vairāku jau tā neaizsargātu iedzīvotāju grupu stāvokļa pasliktināšanos. Visneatliekamākās problēmas, jo īpaši dienvidos, ir šādas: jauniešu un sieviešu līdzdalība darba tirgū; priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršana un cīņa pret to; augstākās izglītības līmeņa paaugstināšana; prasmju, jo īpaši digitālo prasmju, nostiprināšana visa mūža garumā; cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību, jo īpaši nepilngadīgo vidū; veselības aprūpes sistēmas noturība; kultūras un tūrisma veicināšana ekonomikas attīstībā, iekļaušanas un sociālās inovācijas veicināšana.

Sociālo pakalpojumu sniedzējus īpaši interesē intervences pasākumi, kas ietilpst Nolīguma 4. MĒRĶĪ - SOCIĀLĀKA UN IEKĻAUJOŠĀKA EIROPA, kas vērsti uz šādām prioritātēm:

  • Nodarbošanās;
  • izglītība un apmācība;
  • Iekļaušana un sociālā aizsardzība;
  • kultūra un tūrisms.

Atsauces programmas šo mērķu sasniegšanai ir šādas:

  • PN skola un prasmes;
  • NP Iekļaušana un nabadzība;
  • PN Jaunatne, sievietes un darbs;
  • NP kultūra;
  • PN Metro plus un vidēja lieluma dienvidu pilsētas;
  • PN Vienlīdzība veselības jomā.

Līdzekļi: ERAF, ESF+.

NACIONĀLĀS PROGRAMMAS

Itālijas partnerattiecību nolīgumā paredzēts izveidot 10 valsts programmas (VP), kuru mērķis ir īstenot šādas jomas:

  • Skola un prasmes;
  • Pētniecība, inovācija un konkurētspēja zaļās un digitālās pārejas apstākļos;
  • Drošība attiecībā uz likumību;
  • Vienlīdzība veselības jomā;
  • Iekļaušana un cīņa pret nabadzību;
  • Jaunieši, sievietes un darbs;
  • Metro plus un vidēja lieluma pilsētas dienvidos;
  • Kultūra;
  • Kohēzijas spēja;
  • Just Transition Fund.

25,575 miljardi eiro ir rezervēti nacionālajām programmām starp Eiropas finansējumu un valsts līdzfinansējumu.

Tā vietā lielāka līdzekļu daļa - 48,492 miljardi eiro - tiks novirzīta reģionālo programmu finansēšanai, kuras atbalstīs visi reģioni un autonomās provinces.

Līdzekļu sadalījums saistībā ar valsts plāniem un tiem piešķirtā summa

PNLīdzekļiLietošanas jomaKOPĀ (miljonos euro)*
Skola un prasmesERAF; ESF+Visa valsts teritorija3.781,0
Pētniecība, inovācija un konkurētspēja zaļās un digitālās pārejas jomāERAFMazāk attīstītie reģioni5.636,0
Drošība attiecībā uz likumībuERAFMazāk attīstītie reģioni235,3
Taisnīgums veselības jomāERAF; ESF+Mazāk attīstītie reģioni625,0
Iekļaušana un cīņa pret nabadzībuERAF; ESF+Visa valsts teritorija4.079,9
Jaunieši, sievietes un darbsFSE+Visa valsts teritorija5.088,7
Metro Plus un vidēja lieluma pilsētas dienvidosERAF; ESF+Dienvidu lielpilsētas un vidēja lieluma pilsētas3.002,5
KultūraERAFMazāk attīstītie reģioni648,3
Kohēzijas spējaERAF; ESF+Visa valsts teritorija1.267,4
Just Transition FundJTFTaranto un Sulcis Iglesiente1.211,3

* Tabulā iekļautas gan ES, gan valstu iemaksas. Tām ir pievienota PN FEAMPA

REĢIONIEM PIEŠĶIRTIE RESURSI VALSTS PLĀNU ĪSTENOŠANAI.

REĢIONS PIEŠĶIRTIE RESURSI  (miljonos EUR, daļas, ieskaitot ES un valstu iemaksas) REĢIONS PIEŠĶIRTIE RESURSI(miljonos EUR, daļas, ieskaitot ES un valstu iemaksas)
Abruco 1.087,6 P.A. of Bolzano 396,6
Bazilikata 983,0 Trentas pašvaldības p.a. 340,7
Kalabrija 3.173,1 Piedmont 2.812,4
Campania 6.973,1 Apūlija 5.577,3
Emīlija Romanja 2.048,4 Sardīnija 2.325,1
Friuli-Venēcija G. 738,6 Sicīlija 7.374,5
Lazio 3.419,8 Toskāna 2.312,5
Liguria 1.087,5 Umbria 813,4
Lombardija 3.507,4 Valle d'Aosta 174,0
Tirgus 881,8 Veneto 2.062,6
Molise 402,5 KOPĀ 48.491,9

TEMATISKĀS KONCENTRĀCIJAS

Lai veicinātu Savienības stratēģijas galveno mērķu sasniegšanu, dalībvalstis tiek aicinātas koncentrēt finansiālo atbalstu "intervencēm, kas rada vislielāko pievienoto vērtību" šīs stratēģijas īstenošanai.

ERAF/KF tematiskā koncentrācija: Itālija nolemj ievērot tematisko koncentrāciju reģionālo kategoriju līmenī.

ESF+ tematiskā koncentrācija: ESF+ īpašu uzmanību pievērš sociālajai iekļaušanai un jauniešiem (tematiskā koncentrācija attiecīgi 30% un 15%, kā norādīts tabulā zemāk).

Dalībvalsts atbilst tematiskās koncentrācijas prasībām   Procentuālā daļa Paredzētās ESF+ programmas
Sociālā iekļaušana 30,00%  NP Vienlīdzība veselības jomā ERAF-ESF+, NP Iekļaušana un cīņa pret nabadzību ERAF-ESF+, PR Abruco ESF+, PR Kampānija ESF+, PR Emīlija-Romanja FSE+, PR Friuli-Venēcija Džūlija, ESF+, PR Lacio, ESF+, PR Ligūrija ESF+, PR Lombardija FSE+, PR Markē FSE+, PR Bolcāno PA FSE+, PR Trento PA FSE+, PR Pjemonta FSE+, PR Sardīnija FSE+, PR Sicīlija FSE+, PR Toskāna FSE+.
Atbalsts nabadzīgajiem 3,00% NP Iekļaušana un cīņa pret nabadzību ERAF-ESF+
Atbalsts jauniešu nodarbinātībai  15,00% NP Jaunatne, sievietes un darbs ESF+, PR Abruco FSE+, PR Kampānija FSE+, PR Emīlija-Romanja FSE+, PR Friuli Venēcija Džūlija FSE+, PR Lacio FSE+, PR Ligūrija FSE+, PR Lombardija FSE+, PR Markē FSE+, PR Pjemontas FSE+, PR Sardīnija FSE+, PR Sicīlija FSE+, PR Toskāna FSE+, PR Umbria FSE+, PR Valle d'Aosta FSE+, PR Veneto FSE+, PR Molīze ERAF-ESF+, PR Apūlija ERAF-FSE+, PR Kalabrija ERAF-ESF+, PR Bazilikata ERAF-ESF+
Atbalsts cīņai pret nabadzību infantils 5,00% NP Skolas un prasmes ERAF-ESF+, NP Iekļaušana e cīņa pret nabadzību ERAF-ESF+
Pušu spēju veidošana sociālā joma un NVO 0,25% NP Skolas un prasmes ERAF-ESF+, NP Vienlīdzība izglītības jomā veselība ERAF-ESF+, NP Iclusion un cīņa pret nabadzību ERAFSE+, NP Jaunatne, sievietes un ESF+ darbs PR Abruco FSE+, PR Campania FSE+, PR Emilia Romanja FSE+, PR Frili Venēcija Džūlija FSE+, PR Lacio FSE+, PR Liguria FSE+, PR Lombardia FSE+, PR Marche FSE+, PR PA Bolcāno FSE+, PR PA Trento FSE+, PR Pjemontas FSE+, PR Sardīnija FSE+, PR Sicīlija FSE+, PR Toskāna FSE+, PR Umbrija FSE+, PR Valle d'Aosta ESF+, PR Veneto FSE+, PR Molise ESFSE+, PR Apūlija ERAF-ESF+, PR Kalabrija ERAF-ESF+, PR Bazilikata ERAF-FSE+, PN Metro plus un vidēja lieluma pilsētas dienvidos ERAF-ESF+, NP Tehniskās palīdzības kohēzijas spēja ERAF-ESF+
 

PĀRVALDĪBAS LĪMEŅU KOORDINĀCIJA

Valsts līmenī kohēzijas politikas stratēģiskās koordinācijas vieta joprojām ir apstiprināta komiteja, kuras funkcijas ir uzraudzīt un uzraudzīt programmu īstenošanu (AP komiteja), 2014.-2020. gadam. AP komiteju vada Kohēzijas politikas departaments (izveidots Ministru padomes prezidentūras ietvaros) kā Kohēzijas politikas fondu nacionālā koordinācijas iestāde, Teritoriālās kohēzijas aģentūra (ACT) un Valsts aktīvās nodarbinātības politikas aģentūra (ANPAL).

Komiteju veido programmas pārvaldības iestādes, centrālās administrācijas, kas atbild par horizontālajiem principiem, valstu iestādes, kas atbild par labvēlīgo nosacījumu izpildi, valstu koordinācijas iestādes, kas atbild par ETS mērķa īstenošanu, kā arī ETS starpreģionu koordināciju, institucionālo partnerību (tostarp UPI, ANCI un UNCEM) un pilsonisko sabiedrību pārstāvošās organizācijas, pamatojoties uz kritērijiem, kas nodrošina pilnīgu atbilstību Eiropas Rīcības kodeksam par partnerībām. Komitejas sanāksmēs tiek aicināti piedalīties Eiropas Komisijas kompetentie ģenerāldirektorāti.

PA komitejai ir savs teritoriālais un tematiskais iedalījums, ņemot vērā teritoriju specifiku un risināmās nozaru un horizontālās tēmas. Tā ir iedalīta šādās jomās apakškomitejas (Dienviditālijas, Uzraudzības un kontroles apakškomitejas un Dienviditālijas, Monitoringa un kontroles apakškomiteja) Sociālās tiesības). Pēdējā no tām, kas attiecas uz ESF Plus politikas jomām, garantēs īpašu uzraudzības darbību, lai koordinētu valsts un reģionālo programmu darbības. un vismaz reizi gadā sniegs informāciju par ESF Plus norobežošanu un papildināmību ar citiem PA fondiem vai ar citiem fondiem (piemēram, FAMI, ELFLA, PNRR).

Lai nodrošinātu efektīvus mehānismus kohēzijas politikas un PNRR koordinācijai un lai organiskā un vienotā skatījumā sistematizētu kohēzijas politikas darbības ar tām darbībām, kas tiek atbalstītas ar Atveseļošanas un noturības mehānisma starpniecību, komitejā jāizveido īpašs tehniskais galds, kas sanāks vismaz divas reizes gadā.

2021.-2027. gada plānošanā Eiropas tiesību aktos ir apstiprināta partnerības principa nostiprināšana, kas jau tika īstenots 2014.-2020. gada plānošanā, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu fondu līdzekļu izlietojumu. Šajā nolūkā ir būtiski visā plānošanas ciklā veicināt maksimālu to apvienību un to subjektu pārstāvju, kurus potenciāli ietekmē kohēzijas politikas fondu izmantošana vai kuri ir zināšanu un atbalsta sniedzēji lēmumu pieņemšanas procesos, kas saistīti ar šo fondu izmantošanu, iesaistīšanu, lai garantētu informētu līdzdalību un nepārtrauktu diskusiju, kuras mērķis ir uzlabot nolīguma un programmu sagatavošanu un īstenošanu.

JAUNUMI UN ĪPAŠI SVARĪGI ASPEKTI SOCIĀLAJĀ JOMĀ

Jaunums, kas skar visas nozares, ne tikai sociālo jomu, ir tematisko mērķu vienkāršošana (no 11 mērķiem 2014.-2020. gada plānošanas periodā kļuva par 5 plašiem stratēģiskajiem mērķiem 2021.-2027. gada plānošanas periodā): tas ir jaunums, kas ļauj valstīm elastīgāk pārvietot resursus savas darbības ietvaros un efektīvāk tos izmantot.

ESF+ ir galvenais finanšu instruments Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai, un, kas ir jaunums, tas ietver dažādas 2014.-2020. gada plānošanas programmas, konkrēti, Eiropas Sociālo fondu (ESF), Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu (YEI), Eiropas Atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (FEAD), Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI) un ES veselības programmu.

ESF+ īpašu uzmanību pievērš sociālajai iekļaušanai un jauniešiem (tematiskā koncentrācija attiecīgi 30% un 15%).

INICIATĪVAS, LAI ATVIEGLOTU PIEKĻUVI ES FONDIEM

Viegla Eiropa →VIENKĀRŠA EIROPA

Posmi → FASI.biz 

Pakalpojumu un brīvprātīgo centrs → Infobandi CSVnet: konkursi un finansējuma iespējas brīvprātīgajam darbam un trešajam sektoram.

ATSAUCES

HELPDESK atbalsts

Līdzfinansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokļus un uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar uzņemties atbildību.

Finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem neuzņemas atbildību.

HELPDESK atbalsts

Finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem neuzņemas atbildību.