Malta

Atbalsta centrs

PALĪDZĪBAS DIENESTS - SOCIĀLO PAKALPOJUMU PALĪDZĪBAS DIENESTS PAR ES FONDIEM

1. Pamatinformācija: ESF+ un vadošā iestāde

2021.-2027. gada ESF+ programmā Malta tiecas turpināt attīstīt iepriekšējos plānošanas periodos sniegto atbalstu un atspoguļot COVID-19 pandēmijas radītos izaicinājumus. Tā ir ietekmējusi darba tirgus stabilitāti un pakalpojumu sniegšanu dažādās nozarēs, tostarp veselības aprūpes un izglītības jomā, kā arī palielinājusi sociālekonomiskos riskus neaizsargātajām grupām, tostarp nabadzības riskam pakļautajām personām. Šajā kontekstā ESF+ programmas ieguldījumu mērķis ir stiprināt spējas visās nozarēs, uz kurām attiecas ESF+ regula, proti, nodarbinātības, izglītības, veselības un sociālajā jomā, lai uzlabotu un pielāgotu pakalpojumus jaunām un jaunām vajadzībām. Malta īsteno ESF+, izmantojot vienotu valsts programmu.

Malta plāno mobilizēt ESF+ resursus, lai tiešā veidā pievērstos neaizsargātu, nelabvēlīgā situācijā esošu un marginalizētu grupu vajadzībām, jo īpaši bērnu, personu, kurām draud nabadzība, atstumtība un materiālā nenodrošinātība, personu ar invaliditāti, kā arī jauniešu un ārvalstnieku vajadzībām, lai veicinātu iekļaušanu un integrāciju. Programma arī uzlabos, modernizēs un palielinās izglītības piedāvājuma pieejamību, pastiprinās centienus saglabāt stabilu un stabilu nodarbinātības līmeni, kā arī veicinās jaunas nodarbinātības iespējas, jo īpaši, lai samazinātu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības.

Portāls Plānošanas un prioritāšu koordinācijas nodaļa (PPCD) ir Eiropas un strukturālo investīciju fondu vadošā iestāde Maltā. PPCD nedrīkst sajaukt ar Fondu un programmu nodaļu (FPD), kas ir administratīva struktūra, kas izveidota, lai pārvaldītu ES fondu (izņemot struktūrfondu un programmu) pārvaldību. fondiem un Kohēzijas fondam) un citiem Maltai piešķirtajiem līdzekļiem.

PPCD ir nodaļa Eiropas fondu parlamentārais sekretariāts (MEFL). Eiropas Savienības fondu parlamentārais sekretariāts (MEFL) darbojas Eiropas Parlamenta struktūrā. Ekonomikas, Eiropas fondu un zemes ministrija. PPCD, pildot MA funkcijas, nodrošina arī maksimālu pārredzamību un informāciju par fondiem, organizējot apmācības, informatīvus pasākumus un saziņu ar plašsaziņas līdzekļiem, potenciālajiem finansējuma pretendentiem un sabiedrību kopumā.

Parlamenta sekretariātā ir arī Pasākumu un atbalsta nodaļa kas darbojas, lai nodrošinātu ES finansēto atbalsta pasākumu efektīvu administrēšanu un īstenošanu uzņēmumiem, efektīvi sadarbojoties ar iekšējām un ārējām ieinteresētajām personām. Nodaļa ir pilnvarota nodrošināt ES finansēto atbalsta pasākumu stratēģisko pārvaldību, administrēšanu un īstenošanu uzņēmumiem (MVU), uzņemoties "starpniekinstitūcijas" funkciju attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētajiem pasākumiem un darbojoties kā valsts kontaktpunkts struktūrfondu finansēto atbalsta pasākumu īstenošanai.

Lai novērstu komunikācijas trūkumu par ES finansējumu. Servizzi Ewropej f'Malta (SEM) tika izveidots, lai nodrošinātu informatīvus pasākumus par ES politiku un stratēģijām un sniegtu palīdzību ES finansēto projektu pieteikšanā un īstenošanā. Aģentūras nosaukums atspoguļo tās misiju un funkcijas, proti, kalpot par "vārtiem" uz pakalpojumiem, kas saistīti ar ES Maltā un Gozo, atvieglojot iedzīvotājiem dalības ES priekšrocību izmantošanu.

2. PARTNERĪBAS LĪGUMS: MALTA 2021-2027

2.1 PA prioritāšu kopsavilkums

Malta 2021.-2027. gadā saņems 817 miljonus eiro kohēzijas politikas finansējuma, lai atbalstītu tās ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, kā izklāstīts Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu padomes (ES) Partnerības līgums pieņemts kopā ar Komisiju. Kohēzijas politikas ieguldījumi arī turpmāk palīdzēs novērst atšķirības valstī un padarīs Maltas ekonomiku inovatīvāku un konkurētspējīgāku. ES fondi atbalstīs valsts pāreju uz videi nekaitīgu ekonomiku un energoapgādes drošību, kā arī tās digitālo pārveidi. Tas uzlabos cilvēku prasmes, nodarbinātību un sociālo iekļaušanu.

Maltas Partnerattiecību nolīgumā (PA) ir definētas politikas izvēles iespējas attiecībā uz ESF+, ERAF, KF, KĪF un EJZF un noteikts, kā šīs izvēles veicinās valsts sociālekonomisko mērķu sasniegšanu (izklāstīti turpmāk) šādās politikas mērķu jomās:

1. mērķis: Konkurētspējīgāka un gudrāka Eiropa, veicinot inovatīvu un gudru ekonomikas pārveidi un reģionālo IKT savienojamību.
2. mērķis: Videi draudzīgāka, zemas oglekļa emisijas pāreja uz ekonomiku, kas nerada oglekļa emisiju, un elastīgu Eiropu, veicinot tīras un taisnīgas enerģētikas pāreju, zaļos un zilos ieguldījumus, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību, kā arī ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās.
3. mērķis: Labāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti
4. mērķis: Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru
5. mērķis: Eiropa tuvāk pilsoņiem, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību.
6. mērķis: Nodrošināt reģioniem un iedzīvotājiem iespēju risināt sociālās, nodarbinātības, ekonomiskās un vides ietekmes problēmas, ko rada pāreja uz Savienības 2030. gada mērķiem enerģētikas un klimata jomā un uz klimatneitrālu Savienības ekonomiku līdz 2050. gadam, pamatojoties uz Parīzes nolīgumu.

2020. gadā notika apspriešanās par to, kā ES fondi 2021.-2027. gadam var palīdzēt Maltas vajadzībām, un tika rīkotas vairākas tematisko un teritoriālo komiteju sanāksmes. Galveno ieinteresēto personu vidū bija valdības struktūras, attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību un sociālos partnerus, kā arī vides partneri un citi. Papildus dažādām plašām sabiedriskajām apspriešanām, kas tika uzsāktas saistībā ar 2021. gada programmām, tika veikta apspriešanās par ESIF programmām ar Maltas Ekonomiskās un sociālās attīstības padomi.

2.2 Kopējais budžets pa fondiem un tēmām

Kohēzijas atvērto datu platforma

2.3 Investīciju plānu kopsavilkums

Zaļā pāreja, energoapgādes drošība un konkurētspēja

417 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās un attīstības fonds (ERAF) un Kohēzijas fonds veicinās mazo un vidējo uzņēmumu inovācijas, digitalizācijas un konkurētspējas palielināšanos, kā arī sekmēs gudrāku un zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa ekonomiku.

Liela daļa līdzekļu tiks ieguldīta energoefektivitātes un enerģijas uzglabāšanas jaudas nodrošināšanai valstī, pateicoties otrā elektroenerģijas starpsavienojuma ar Itāliju izveidei, kas tiks veidots kā augstsprieguma kabelis, kas ved zem jūras. Tas palielinās elektroenerģijas piegādi un drošību un palīdzēs samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Turklāt 23,3 miljoni euro no Just Transition Fund (JTF) būs ieguldījumi elektroenerģijas piegādē, lai palīdzētu dekarbonizēt Lielo ostu un Maltu. Freeport.

Iekļaujošs darba tirgus, izglītība un veselības aprūpe

Jauniešiem un sievietēm būs vieglāk atrast darbu, pateicoties vairāk nekā 124,4 miljoniem eiro, kas piešķirti no programmas "Nodarbinātība un nodarbinātība". Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+). Šis fonds atbalstīs arī inovatīvas mācību metodes un mācību līdzekļus, iekļaujošu izglītību neaizsargātām grupām, piemēram, bērniem ar invaliditāti, un izglītību zaļās un digitālās pārejas jomā.

Turklāt Malta atbalstīs nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, piemēram, personu ar invaliditāti, aktīvu iekļaušanu, vienlīdzīgas iespējas un nediskrimināciju. Pārtikas palīdzība tiks piedāvāta arī vistrūcīgākajām personām. Turklāt Malta veiks ieguldījumus veselības aprūpes sistēmās, nodrošinot veselības aprūpes, sociālās aizsardzības un aprūpes darbinieku apmācību, īstenojot izpratnes veicināšanas kampaņas par veselīgu dzīvesveidu un labklājību, kā arī ieguldot līdzekļus veselības pētniecībā.

Ilgtspējīga zvejniecība

21,8 miljoni eiro no Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fonds (EMFAF) veicinās ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi, uzlabos zivsaimniecības nozares noturību un sekmēs nozares pāreju uz zaļo ekonomiku, atjaunojot un saglabājot ūdens bioloģiskos resursus un veicinot ilgtspējīgu akvakultūru.

3. MALTAS PRIORITĀTES

3.1 Maltas attīstības problēmas un iespējas

Malta ir viena no visblīvāk apdzīvotajām dalībvalstīm ES. Iedzīvotāju blīvums arvien pieaug, jo Maltā apmetas arvien vairāk ekonomisko migrantu. Turklāt būtisks faktors, kas ietekmē valsts ekonomiku, ir arī kopš 2014. gada Maltā vērojamais ievērojamais ienākošā tūrisma pieaugums; tas palielina spiedienu uz valsts vidi, infrastruktūru un pakalpojumiem. No vienas puses, Maltā iedzīvotāji pārsvarā noveco, bet, no otras puses, ir samazinājies bērnu un jauniešu skaits, Maltā reģistrējot vienu no zemākajiem dzimstības rādītājiem Eiropā.

Saskaņā ar pasaules tendencēm ieceļojošais tūrisms ir piedzīvojis ievērojamu kritumu COVID-19 pandēmijas dēļ. Pandēmija ir radījusi nepieredzētu ietekmi uz Maltas ekonomiku un valsts finansēm. Tādēļ bija nepieciešama valdības iejaukšanās, lai atbalstītu ekonomiku un nodrošinātu, ka krīze nerada ilgstošu kaitējumu valsts finansiālajai stabilitātei. Valdības ieviestie pasākumi, reaģējot uz pandēmiju, kopā ar darba tirgus noturību nodrošināja, ka tika saglabāts augsts nodarbinātības līmenis.

3.2 Sociālekonomiskās vajadzības

Darba tirgus

Maltas darba tirgus rādītāji pēdējos gados ir ievērojami pieauguši, palielinoties nodarbinātības līmenim un pazeminoties bezdarba līmenim. Saikne starp dzimumu un konkrētiem ekonomiskās darbības veidiem joprojām ir acīmredzama. Vīriešu nodarbinātības līmenis dominē lielākajā daļā saimniecisko darbību, ar lielu pārsvaru apstrādes rūpniecībā un būvniecībā. Sieviešu nodarbinātības līmenis ir augstāks finanšu un apdrošināšanas, izglītības, kā arī veselības aprūpes un sociālā darba nozarēs. Nodarbinātība Gozo laikā no 2009. līdz 2019. gadam palielinājās, un vislielākais nodarbināto īpatsvars bija tirgus pakalpojumu jomā. Tāpat pēdējos gados samazinājies darba meklētāju skaits. Jaunākās Finanšu un nodarbinātības ministrijas izstrādātās ekonomiskās prognozes liecina, ka Maltas ekonomikā gaidāma pozitīvu rādītāju atjaunošanās un izaugsme.

Nodarbinātības līmenis un dzimums

2019. gadā Maltā bija vislielākā dzimumu nodarbinātības atšķirība 27 ES dalībvalstīs. Faktiski 2019. gadā vīriešu nodarbinātība bija par 7,5% augstāka nekā vidēji ES-27, bet sieviešu nodarbinātība bija par 1,5% zemāka. Valdības bezmaksas bērnu aprūpes programma, kas nodrošina bezmaksas bērnu aprūpes pakalpojumus vecākiem/aizbildņiem, kuri ir algotu darbu strādājoši vai turpina izglītību, kopā ar citām iniciatīvām "padarīt darbu atmaksājamu", kalpoja kā nozīmīgs faktors, kas veicināja sieviešu nodarbinātības līmeņa pieaugumu. Lai gan vislielākā darba samaksas atšķirība starp dzimumiem ir vērojama vecuma grupā virs 65 gadiem, citās vecuma grupās tā joprojām ir ievērojama. Attiecībā uz pašnodarbinātību sieviešu īpatsvars joprojām ir salīdzinoši zems. Tāpēc ir iespējams turpināt centienus, lai veicinātu pašnodarbinātību un saglabātu sieviešu nodarbinātības pieaugumu.

Jauniešu nodarbinātība un vecāka gadagājuma cilvēku līdzdalība darba tirgū

Maltā ir reģistrēti ievērojami uzlabojumi attiecībā uz jauniešiem, kas nestrādā, nemācās vai neapmeklē apmācību. Šajā ziņā 2016. gadā uzsāktā Jauniešu garantiju shēma ir veicinājusi jauniešu nodarbinātības rādītāju uzlabošanos, nodrošinot labas kvalitātes iespējas izglītībā, praksē vai nodarbinātībā. Tomēr Maltas centieni nodrošināt jauniešu nodarbinātības līmeņa pieaugumu un attiecīgā bezdarba līmeņa samazināšanos ir jāturpina saskaņā ar jauno jaunatnes nodarbinātības politiku, kas pašlaik tiek izstrādāta.

2014. gadā uzsāktā programma "Nobriedušie darba ņēmēji" ir paredzēta darba devējiem, kas pieņem darbā darbiniekus vecumā no 45 līdz 65 gadiem, kuri ir reģistrējušies darbā. Lai gan kopš tā laika aktivitātes rādītājs vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem ir palielinājies, vietējais vidējais rādītājs joprojām ir ievērojami zemāks par ES-27 vidējo rādītāju. Šajā sakarā joprojām ir svarīgi uzturēt un palielināt dažādu mērķgrupu nodarbinātības rādītājus, jo īpaši attiecībā uz sieviešu nodarbinātību un gados vecākiem cilvēkiem.

3.3 Sociālā kohēzija, nabadzība un materiālā nenodrošinātība

Malta ir īstenojusi vairākus pasākumus, lai sasniegtu stratēģijas "Eiropa 2020" mērķi - izvest no nabadzības 6500 cilvēku, tostarp turpmākus ieguldījumus izglītībā, kas ir sociālās mobilitātes atslēga, ienākuma nodokļa atbrīvojumu maznodrošinātajiem, pabalstus strādājošajiem un bezmaksas bērnu aprūpes pakalpojumus. Valdība 2016. gadā sāka īstenot pasākumu, saskaņā ar kuru darba devējiem, kas nodarbina vairāk nekā 20 cilvēkus, ir pienākums iekļaut darbā personas ar invaliditāti, kas veido vismaz 2% no kopējā darbaspēka. Šis pasākums ir veicinājis to, ka ir samazinājies to personu skaits, kuras reģistrējušās pabalstu saņemšanai, kas ir personas ar invaliditāti. Līdz 2019. gadam ir samazinājies nabadzības un sociālās atstumtības riska līmenis, kas ir viens no daudzdimensiju nabadzības kritērijiem ilgtspējīgas attīstības virzienā.

Tomēr bezdarbnieki Maltā ir pakļauti augstam nabadzības un sociālās atstumtības riskam. Nabadzības un materiālās nenodrošinātības līmeni ietekmē vecuma un dzimuma atšķirības. Dažādās vecuma kohortās sievietes ir vairāk pakļautas nabadzības un sociālās atstumtības riskam, un zemākie rādītāji ir jaunākām par 16 gadiem, bet augstākie - vecumā virs 55 gadiem. Tomēr šīs tendences ir vērojamas abos dzimumos. Tas liecina par saistību ar mainīgajiem lielumiem, kas saistīti ar darbu un nodarbinātību, piemēram, dalību darbaspēkā un nodarbinātības vecumu. Turklāt zema izglītības līmeņa iedzīvotājiem ir augstāks nabadzības riska un sociālās atstumtības līmenis. Pieaugušajiem ar zemāku izglītības līmeni 2019. gadā bija visaugstākais nabadzības un sociālās atstumtības riska līmenis, turklāt sievietes bija pakļautas lielākam riskam (31,9%) nekā viņu vīriešu dzimuma pārstāvji (24,5%). Turklāt, jo augstāks ir vecāku izglītības līmenis, jo mazāka ir varbūtība, ka bērns saskarsies ar nabadzību un sociālo atstumtību. Šajā sakarā izglītības nozares turpmāka attīstība ir nepieciešams ieguldījums, lai veicinātu iekļaušanu, kā arī sociālo integrāciju.

To cilvēku ar invaliditāti (16+) procentuālais īpatsvars, kuriem ir grūtības segt mājokļa maksājumus Maltā, bija 4,0%, salīdzinot ar 3,3% personām bez invaliditātes. Runājot par nabadzības atšķirībām starp rajoniem, Dienvidu ostā, Gozo un Komino izdevumu līmenis 2015. gadā bija zem valsts vidējās robežas. Šajā sakarā joprojām ir nepieciešams pievērsties neaizsargāto grupu īpašajām vajadzībām, lai Malta varētu virzīties uz iekļaujošāku sabiedrību.

Attiecībā uz smagu materiālo nenodrošinātību, kas ir viens no daudzdimensiju nabadzības kritērijiem ilgtspējīgas attīstības virzienā, Maltas rādītājs bija zemāks nekā ES-27 vidējais rādītājs. Turklāt Maltā sieviešu nabadzības līmenis bija augstāks nekā vīriešu vidū. 2019. gadā 5,9% iedzīvotāju nevarēja atļauties ikdienas maltīti ar olbaltumvielām vai dārzeņiem. Pārtikas trūkumam ir smagas un plašas sekas visās vecuma grupās. Tās ietver: medicīniskas, sociālas un ekonomiskas problēmas, kas var kavēt izglītības sasniegumus, kā arī darba iegūšanu un saglabāšanu, kas attur no atkarības no sociālās palīdzības shēmām un nodrošina labāku dzīves kvalitāti. Tāpēc ir nepieciešamas papildu iniciatīvas, lai nodrošinātu personu, kas cieš no materiālās nenodrošinātības, ilgtspējīgu integrāciju sabiedrībā un nodrošinātu pamata iztikas līdzekļus un labklājību.

Pēdējo gadu laikā ārvalstnieku īpatsvars Maltā ir strauji pieaudzis. 2018. gadā Maltā un Gozo bija nodarbināti 67 596 ārvalstnieki, no kuriem gandrīz 53% bija no ES dalībvalstīm, 46% - trešo valstu valstspiederīgie (TCN) un 1% - EBTA valstu valstspiederīgie. Lai gan ir konstatēts, ka trešo valstu valstspiederīgo atalgojums, ienākumi un dzīves apstākļi Maltā, tostarp rīcībā esošie ienākumi, izglītības un nodarbinātības iespējas, kā arī mājokļi, ir labvēlīgāki nekā citās ES valstīs, tomēr tādās nozarēs kā būvniecība un tūrisms nodarbinātie ir saistīti ar relatīvu nabadzību. Tāpēc ir nepieciešamas papildu iniciatīvas, lai nodrošinātu to personu ilgtspējīgu integrāciju sabiedrībā, kuras cieš no materiālās nenodrošinātības, un lai nodrošinātu pamata iztikas līdzekļus un labklājību.

3.4 Izglītība un apmācība

Paredzams, ka nākamajā desmitgadē turpināsies Maltas demogrāfiskā izaugsme, kā rezultātā palielināsies nepieciešamība pēc plašākas, digitalizētas un darba tirgum atbilstošas izglītības nodrošināšanas, lai uzturētu Maltas ekonomiku, kā arī turpinātu veicināt izglītības un mūžizglītības kultūru (MII). 2019. gadā priekšlaicīgas skolas pamešanas rādītājs Maltā joprojām atpaliek no ES-27 valstīm. Ir uzsāktas vairākas darbības, tostarp profesionālo un lietišķo mācību priekšmetu iekļaušana zemākā līmeņa vidusskolu sistēmā, ko dēvē par reformu "Mans ceļojums", kuras mērķis ir samazināt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājus, izmantojot dažādas pedagoģijas metodes obligātajā izglītībā. Vienlaikus pozitīvas tendences šajā jomā ir veicinājusi arī jaunu pārskatītu mācību programmu ieviešana. Iesaistīšanos pamatskolas posmā vēl vairāk veicināja digitālo tehnoloģiju un e-materiālu ieviešana. Tika atbalstīta arī mērķtiecīga pieeja sākumskolas skolēniem ar zemām rakstpratības prasmēm, izmantojot ārpusklases nodarbības mācību stundu laikā. Tomēr joprojām ļoti svarīgs ir papildu atbalsts jauniešiem, lai viņi iegūtu nepieciešamās prasmes, lai iekļūtu darba tirgū un pārvietotos tajā, kā arī turpinātu tālākizglītību.

Kvalitatīvu un atzītu profesionālās izglītības un apmācības programmu nodrošināšana Maltā ir būtiski mainījusi izglītības sistēmu un devusi jauniešiem alternatīvas iespējas. Pēdējos gados ir ievērojami uzlabojies arī augstākās izglītības līmenis. Šajā ziņā vēl vairāk jāuzlabo dalība kredītpunktu mobilitātes programmās, un, neraugoties uz sasniegto progresu, ir jāpieliek lielākas pūles, lai uzlabotu PIA pieejamību un kvalitāti. Attiecībā uz personām ar invaliditāti Maltā ir ierobežotas īpašas izglītības atbalsta programmas pēc obligātā skolas vecuma sasniegšanas. Pieaugušo izglītība Maltā reģistrēts pieaugušo izglītības un līdzdalības rādītāju pieaugums, bet, no otras puses, 2019. gadā Maltā bija otrais augstākais pieaugušo ar zemāku vidējo izglītību īpatsvars. Tādēļ joprojām ir svarīgi sniegt atbalstu mazkvalificētu pieaugušo prasmju uzlabošanai, kā norādīts arī ziņojumā par Maltu (2020. gads).

Neraugoties uz darbaspēka pieaugumu pēdējos gados, ļoti svarīgi ir nodrošināt, lai darba devēji varētu pārkvalificēt un noturēt kvalificētus darbiniekus. Turklāt pētnieku un cilvēkkapitāla, kas spēj uzsākt un vadīt pētniecības iniciatīvas, pieaugums ir atkarīgs no izglītības sistēmas, kas veicina tādas transversālas prasmes kā radošums, kritiskā domāšana, produktivitāte un problēmu risināšana. Tāpēc ir svarīgi uzlabot mācību procesu, izmantojot uz studentiem vairāk orientētu pedagoģiju, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību un novērstu darba tirgus prasmju trūkumu.

Paredzams, ka Eiropas Zaļais darījums ietekmēs arī darba tirgu un nepieciešamās prasmes. Eurostat ziņo, ka "Nodarbinātība vides preču un pakalpojumu nozarē" Maltā ir ierobežota, tomēr tas arī norāda uz procentuālu pieaugumu šajā nozarē no 2014. līdz 2016. gadam. Lai īstenotu pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, ļoti svarīgi ir nodrošināt atbilstošas prasmes, un uzsvars tiek likts uz pašreizējo prasmju uzlabošanu un apmācību, lai nodrošinātu jaunas zaļās prasmes. Augoša ekonomika ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni var uzplaukt tikai tad, ja darbiniekiem ir pareizās prasmes, lai apmierinātu prasības, ar kurām šī nozare saskarsies nākotnē.

3.5 Stratēģija un papildināmība

ESF+ ietvaros atbalstīto ieguldījumu mērķis jo īpaši ir veicināt iekļaujošu sociālo vidi saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru, sekmēt veselīgu darbaspēku un uzturēt jaunas paaudzes kvalitatīvu izglītības piedāvājumu, vienlaikus risinot problēmas, ar kurām saskaras pašreizējie mazkvalificētie pieaugušie iedzīvotāji. ESF+ programmas mērķis būs arī novērst teritoriālās atšķirības starp Maltu un Gozo. Pamatojoties uz iepriekšējiem plānošanas periodiem, valdība joprojām ir apņēmības pilna piešķirt Gozo vismaz 10% no ESF+ programmas. Šīs iniciatīvas jo īpaši papildinās horizontālos un īpaši mērķtiecīgos ieguldījumus Gozo, kas tiks atbalstīti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).

ESF+ pasākumi darbosies kā galvenais fonds, kas nodrošinās izglītību un apmācību, kā arī integrācijas pasākumus. Tāpēc ESF+ pasākumi papildinās ERAF intervences pasākumus, galvenokārt inovatīvajā un viedajā dimensijā un sociālajā dimensijā, kā arī atveseļošanas un noturības plāna (AAP) ieguldījumus, lai nodrošinātu nepieciešamo infrastruktūras un prasmju kombināciju darbavietu un izaugsmes nodrošināšanai; piekļuvi izglītībai, veselības un sociālajiem pakalpojumiem, pētniecībai un inovācijai un uzņēmējdarbībai un to uzlabošanu; digitālo pāreju, kā arī iekļaušanas veicināšanas pasākumus. Turklāt tas arī papildinās ERAF un Kohēzijas fonda (KF) zaļākas un zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa dimensijas, Taisnīgas pārejas fonda (JTF) un RRP investīciju intervences, nodrošinot apmācību, pārkvalificēšanās iespējas un pedagoģiju, kas vērsta uz zaļo ekonomiku. ESF+ resursi papildinās arī pārrobežu un starptautiskās programmas jomās, kas saistītas ar zaļo un digitālo sadarbību, kā arī sociālo dimensiju.

Turklāt ESF+ intervences papildinās Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda intervences: migrācijas fonds būs vērsts uz migrantu un trešo valstu valstspiederīgo integrāciju uzņemšanas posmā, savukārt ESF+ koncentrēsies uz dažādu neaizsargātu mērķa grupu, tostarp trešo valstu valstspiederīgo, ilgtermiņa integrāciju un iekļaušanu. Šo divu finansēšanas instrumentu intervences pasākumu norobežošana nodrošinās, ka ES līdzekļi šajā jomā arī turpmāk tiks maksimāli izmantoti.

ESF+ ietvaros veiktās intervences arī papildinās Maltas prioritātes attiecībā uz Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu (KLP SP) un Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fonda (EJZF) programmām. Papildinošas darbības ir paredzētas pētniecības un apmācības veicināšanai zivsaimniecības, akvakultūras, lauksaimniecības un lauku attīstības jomā. Turklāt valdība centīsies maksimāli izmantot potenciālo sinerģiju ar citām iniciatīvām, piemēram, ERASMUS+ mobilitātes jomā un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu pārvietotajiem darba ņēmējiem (EGF) saistībā ar negaidītiem pārstrukturēšanas gadījumiem, kas var būtiski ietekmēt nodarbinātību. Lai gan tiks meklēts atbalsts no Tehniskā atbalsta instrumenta (SITS) kā galvenais avots reformu un spēju veidošanas atbalstam, ir paredzēta arī papildināmība ar ESF+ attiecībā uz to pasākumu īstenošanu, kas var izrietēt no SITS projektiem.

HELPDESK atbalsts

Līdzfinansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokļus un uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar uzņemties atbildību.

Finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem neuzņemas atbildību.