LV 
EN 
DE 
BG 
HR 
CS 
DA 
NL 
ET 
FI 
FR 
EL 
HU 
IT 
LT 
PL 
PT 
RO 
SK 
SL 
ES 
SV 
Atbalsta centrs
PALĪDZĪBAS DIENESTS - SOCIĀLO PAKALPOJUMU PALĪDZĪBAS DIENESTS PAR ES FONDIEM
Lietuva
1. 2021-2027. gada partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Komisiju un Lietuvu
Saskaņā ar partnerības līgums Lietuvai ir piešķirti 6,4 miljardi eiro. EUR kohēzijas politikas līdzekļu 2021.-2027. gadā. ieguldījumu periodā. Turklāt Lietuva plāno ieguldīt 1,7 miljardus eiro no valsts līdzekļiem - tādējādi kopējā ES investīciju vērtība ir 8 miljardi eiro. Partnerības nolīgums ietver kohēzijas politikas līdzekļus: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds + (ESF+), Kohēzijas fonds (KF), Taisnīgas pārejas fonds (TF), Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fonds (EJZF). ES kohēzijas politikas galvenie 2021.-2027. gada mērķi ir veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo konverģenci, izmantojot ilgtspējīgu konkurētspēju, pētniecību un inovāciju, digitālo pārveidi, kā arī īstenojot Eiropas Zaļā darījuma programmu un veicinot Eiropas sociālo tiesību pīlāru.
Ņemot vērā Lietuvas valdības programmu un ES Vispārīgo noteikumu regulā noteiktos politikas mērķus, ieguldījumi saskaņā ar 2021-2027. gada ES fondu programmu ir vērsti uz šādām galvenajām jomām:
- inovācijas un digitalizācija, zinātnes un uzņēmējdarbības sadarbība, zināšanu komercializācija;
- izglītība, prasmju attīstība, kvalificēts darbaspēks, kas spēj ieviest jauninājumus un reaģēt uz mainīgajām vajadzībām, vienlaikus risinot sociālās atstumtības problēmas;
- zaļā transformācija - atjaunojamo enerģijas avotu, ilgtspējīgas mobilitātes un aprites ekonomikas veicināšana;
- palielināt veselības aprūpes sistēmu noturību;
- progresīvs, drošs un daudzveidīgs transports, tostarp pārrobežu, valsts un reģionālās mobilitātes uzlabošana;
- ilgtspējīga un integrēta pilsētu un reģionu attīstība, pamatojoties uz konkrētā reģiona lēmumiem par pievilcības un ekonomiskā potenciāla palielināšanu, investīciju piesaisti un dzīves kvalitātes uzlabošanu.
Vadošā iestāde 2021 - 2027 Lietuvas Republikas Finanšu ministrija ir atbildīga par ES fondu investīciju programmas īstenošanu. Grāmatvedības funkcijas izpildītājs ir Centrālā projektu vadības aģentūra.
ES fondu ieguldījumu programmas izplatīšana:
2021-2030. gada Nacionālā progresa plāna (turpmāk - NPP) attīstības pasākumi tiek finansēti no ESF+ un ERAF līdzekļiem. NPP tika sagatavots, īstenojot valsts progresa stratēģiju "Lietuvas progresa stratēģija "Lietuva 2030". NPP mērķis ir noteikt galvenās pārmaiņas, kas paredzētas valstij nākamajā desmitgadē, nodrošinot progresu sociālajā, ekonomikas, vides un drošības jomā, kā arī mobilizēt finansējuma avotus šo pārmaiņu īstenošanai. NPP ir paredzēti ilgtermiņa stratēģiskie mērķi, progresa mērķi un kvantitatīvie rādītāji progresa mērīšanai ar mērķa vērtībām 2030. gadam.
Iepazīstināšana ar ERAF un ESF+ 2021-2027
ESF+ un ERAF līdzekļi tiek sadalīti starp diviem Lietuvas reģioniem: galvaspilsētas reģionu un Centrālo un Rietumlietuvu (turpmāk - VVL). Reģionālās atšķirības starp galvaspilsētas reģionu un pārējo Lietuvas teritoriju ir īpaši uzkrītošas. Galvaspilsētas reģionā 2019. gadā tika radīts 42% Lietuvas iekšzemes kopprodukta (turpmāk - IKP), atšķirības ir īpaši izteiktas inovāciju radīšanas un ieviešanas, uzņēmējdarbības produktivitātes uzlabošanas, veselības pakalpojumu sniegšanas un kvalitatīvas izglītības pieejamības jomās. Pastāv arī ievērojama digitālā plaisa. Sadalot Lietuvu galvaspilsētas reģionā, kur IKP uz vienu iedzīvotāju sasniedz 122% no ES vidējā rādītāja, un VVL reģionā, kur IKP uz vienu iedzīvotāju novados svārstās no 46% līdz 84%, mērķis ir novirzīt vairāk investīciju uz VVL, mazināt ekonomisko un sociālo nevienlīdzību, nodrošināt reģionālās politikas īstenošanas pasākumu ilgtermiņa ietekmi uz vienmērīgu un ilgtspējīgu attīstību.
Galvaspilsētas reģiona izaicinājums ir novirzīt uzkrāto potenciālu, lai palielinātu valsts progresu, starptautisko konkurētspēju un integrāciju starptautiskajā vērtību ķēdē, pārnest to uz VVL un mazināt galvaspilsētas reģiona iekšējās atšķirības. VVL reģiona izaicinājums ir samazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības un plaisu ar galvaspilsētas reģionu. Abi reģioni saskaras ar sociālās atstumtības, nevienlīdzības un kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu pieejamības problēmām.
ERAF
Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) finansē publisko un privāto sektoru visos ES reģionos, lai samazinātu ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības starp reģioniem. Fonda līdzekļi atbalsta ieguldījumus saskaņā ar īpašām valsts vai reģionālām programmām.
Plānots, ka galvaspilsētas reģionam no ERAF tiks piešķirti 478 201 667 EUR, bet VVL reģionam - 3 156 444 253 EUR. Lietuvai - vairāk nekā 25 %. ERAF līdzekļu piešķirs ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanai un pārveidošanai par ekonomiku ar augstāku pievienoto vērtību (1. politikas mērķis), vairāk nekā 30 proc. līdzekļu - pārejai uz tīru enerģiju, zaļajām investīcijām, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām (2. politikas mērķis), 8 proc. un vairāk līdzekļu tiks piešķirti pilsētu attīstībai (5. politikas mērķis).
ESF+
ESF+ ir galvenais ES instruments ieguldījumiem cilvēkos, tāpēc šī fonda līdzekļi tiek izmantoti ES nodarbinātības, sociālās, izglītības un prasmju politikas īstenošanai, tostarp strukturālo reformu īstenošanai šajās jomās. Šis fonds ir arī viens no ES galvenajiem instrumentiem, kas paredzēts sociālās un ekonomikas atveseļošanai pēc COVID-19 pandēmijas, un palīdz dalībvalstīm risināt pandēmijas izraisītās problēmas. Fonds atbalsta ES zaļo, digitālo un noturīgo pēckrīzes ekonomikas atveseļošanu, veicinot ieguldījumus darbavietās, prasmēs un pakalpojumos.
Plānots, ka Lietuvā no ESF+ galvaspilsētas reģionam tiks piešķirti 94 726 567 EUR, bet VVL reģionam - 962 123 024 EUR. Vairāk nekā 25 % ESF+ līdzekļu tiks piešķirti sociālās atstumtības mazināšanai.(4. politikas mērķis), līdz 5 procentiem par bērnu garantijām(4. politikas mērķis), ne mazāk kā 5 % sociālajai inovācijai.
2. Politikas mērķu izvēle un to īss pamatojums
ERAF
ERAF līdzekļu mērķis ir īstenot šādus politikas mērķus:
- Konkurētspējīgāka un attīstītāka Eiropa, veicinot inovatīvu un progresīvu ekonomikas pārveidi un reģionālos IKT savienojumus (1. politikas mērķis).
Politikas mērķa pamatojums: Lietuvas izrāvienu kavē 3 inovāciju izplatīšanas pamatproblēmas: zema mazo un vidējo uzņēmumu (īpaši reģionos) inovāciju absorbcijas spēja; neliels to uzņēmumu skaits, kas rada augstu pievienoto vērtību, un zems uzņēmumu ieguldījumu īpatsvars pētniecībā un eksperimentālajā attīstībā (P&A) salīdzinājumā ar IKP; zems uzņēmumu un zinātnes sadarbības un internacionalitātes līmenis (dalība starptautiskos projektos, tīklos). 2021-2027. gadā, īstenojot programmas 1. politikas mērķi, ERAF līdzekļi tiks ieguldīti pasākumos, kas veicina Lietuvas ekonomikas pārveidi par augstas pievienotās vērtības ekonomiku, tās konkurētspēju un digitālo savienojamību.
- Videi nekaitīgāka ekonomika ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un bezoglekļa ekonomika un noturīga Eiropa, veicinot pāreju uz tīru un taisnīgu enerģētiku, videi nekaitīgus un zilos ieguldījumus, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, riska novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās (politikas mērķis Nr. 2).
Politikas mērķa pamatojums:Lietuva ir sagatavojusi Valsts enerģētikas un klimata rīcības plāns. Saskaņā ar 2015. gada Parīzes nolīgumu Lietuva kopā ar citām pasaules valstīm apņēmās veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai apturētu klimata pārmaiņas un globālā sasilšana nepārsniegtu bīstamo 2 grādu robežu. Ņemot vērā problēmas vides aizsardzības un enerģētikas jomā, Lietuva plāno veicināt pāreju uz tīru un taisnīgu enerģiju, veicināt zaļās un zilās investīcijas, pielāgoties klimata pārmaiņām, ieguldīt līdzekļus ekstrēmu klimata pārmaiņu riska novēršanā un tā pārvaldībā, veicināt bioloģisko daudzveidību, zaļo infrastruktūru pilsētvidē un samazināt piesārņojumu, veicinot pāreju uz aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu. Ieguldīt arī ūdens pieejamības uzlabošanā un ilgtspējīgu ūdens resursu veicināšanā.
- Labāk savienota Eiropa, veicinot mobilitāti (3. politikas mērķis)
Politikas mērķa pamatojums:Lietuvas konkurētspēju samazina un kopējā tirgus priekšrocības ierobežo nepietiekama starptautiskā dzelzceļa un autotransporta satiksme. Transporta nozares rādītāji saistībā ar Eiropas transporta tīkla ceļu un dzelzceļu tīklu, ilgtspējības aspektiem un ceļu satiksmes drošību ir ievērojami sliktāki nekā vidēji ES. Lietuvas transporta sistēmas darbības un infrastruktūras galvenās problēmas un izaicinājumi tiks risināti īstenošanas laikā. Lietuvas transporta infrastruktūras attīstība līdz 2030. gadam plāns.
- Sociāli atbildīgāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru (4. politikas mērķis).
Politikas mērķa pamatojums:4. politikas mērķa ieguldījumi tiks īstenoti 2019. un 2020. gadā. ES Padomes ieteikumi: mērķis ir samazināt ienākumu un sociālo nevienlīdzību Lietuvā, nodrošinot sociālās nodrošināšanas sistēmas pārklājumu, atbilstību un efektivitāti, lai uzlabotu nodokļu un sociālo pabalstu sistēmas struktūru un personu aizsardzību pret nabadzību. ESF+ un ERAF ieguldījumi īstenos Eiropas sociālo tiesību pīlāru un ievēros tā principus, atbalstot ieguldījumus cilvēkos un sistēmās nodarbinātības, izglītības, sociālās iekļaušanas un veselības aizsardzības politikas jomās. ERAF līdzekļi tiks ieguldīti izglītības uzlabošanā, nodrošinot pakalpojumus mācībām un mūžizglītībai ikvienam un uzlabojot infrastruktūru. Ieguldījumi tiks veikti arī pirmsskolas izglītības pieejamībā lauku bērniem, sociālās uzņēmējdarbības veicināšanā un sociālo pakalpojumu infrastruktūras, tostarp sociālo mājokļu, attīstībā visā valstī, kompleksā sabiedrisko pakalpojumu pārveidē, sociālekonomiskajā ilgtspējā un kultūras nozares stiprināšanā, veselības nozares pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā un pieejamības palielināšanā.
- Eiropas tuvināšana iedzīvotājiem, veicinot ilgtspējīgu un integrētu visu veidu vietu un vietējo iniciatīvu attīstību (5. politikas mērķis).
Politikas mērķa pamatojums: Līdz 2021. gadam iedzīvotāju skaits Lietuvā samazinājās par 5 %. Stabils iedzīvotāju skaits saglabājas tikai galvaspilsētas reģionā. Tikmēr VVL iedzīvotāju skaita samazinājums ievērojami pārsniedz vidējo rādītāju valstī (6 VVL novados tas pārsniedz divas reizes). Tas rada spiedienu ne tikai uz publiskās infrastruktūras un pakalpojumu efektivitāti, bet arī uz darba tirgu. Nodarbinātību valstī ietekmē vecuma struktūra: vecuma struktūras dēļ nākamajā desmitgadē pensijas vecumu sasniegs aptuveni 28% no kopējā darbspējīgo iedzīvotāju skaita (55-64 gadi). Ieguldījumi reaģēs uz demogrāfiskajām problēmām un teritoriālajām atšķirībām, kas Lietuvai ir īpaši aktuālas, un tiks īstenoti integrēti pasākumi pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju attīstībai. EPRF līdzekļi (8% no līdzekļiem) tiks ieguldīti 10 reģionālo centru ilgtspējīgā un individualizētā attīstībā, palielinot valsts investīciju pievilcību, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi; uzlabojot dzīves kvalitāti; iesaistot uzņēmējus, iedzīvotājus, vietējās darbības grupas, nevalstiskās organizācijas pilsētu problēmu risināšanā, veicinot un stiprinot partnerības, atbalstot vietējās iniciatīvas un stiprinot kapacitāti, nodrošinot mobilitāti, stiprinot sociālo iekļaušanu.
ESF+
ESF+ fondu mērķis ir īstenot šādu politikas mērķi:
Sociāli atbildīgāka un iekļaujošāka Eiropa, Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana (turpmāk tekstā - "ceturtais politikas mērķis").
ESF+ un ERAF investīcijas īstenos Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Nodarbinātības jomā ESF+ līdzekļi tiks īstenoti 2020. gadā. ES Padomes ieteikums mazināt COVID-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz nodarbinātību un dot iespēju visiem darbspējīgā vecuma cilvēkiem iekļauties darba tirgū. Tāpat ESF+ līdzekļi tiek novirzīti izglītības sistēmas uzlabošanai, piesaistot jaunus pedagogus, veicinot obligātās izglītības ieguvi un sniedzot palīdzību skolēniem, kuri saskaras ar sociālo atstumtību. Daļa ESF+ līdzekļu tiks novirzīta veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai, lai mazinātu nevienlīdzību veselības jomā un palielinātu veselības aprūpes sistēmas noturību pret jauniem satricinājumiem. Nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas jomā ESF+ līdzekļi tiks novirzīti sociālo pakalpojumu attīstībai, ievērojama daļa investīciju tiks novirzīta sabiedrībā sniegto pakalpojumu attīstībai, nodrošinot institucionālās aprūpes pārveides īstenošanu. Tāpat no ESF+ līdzekļiem tiks finansēts Atbalsts materiālās nabadzības mazināšanai 2021.-2027. gadā. programma. Šīs programmas īstenošanas laikā vistrūcīgākās personas tiks nodrošinātas ar pārtiku un/vai precēm, kas apmierina personas gaisa dzīves pamatvajadzības (piemēram, apģērbs, higiēnas preces, skolas piederumi) un papildu līdzekļiem. Materiālās nabadzības mazināšanas programmas mērķis būs atbalstīt pēc iespējas vairāk cilvēku, kas dzīvo zem absolūtās nabadzības robežas (2020. gadā 5,1% Lietuvas iedzīvotāju dzīvoja zem absolūtās nabadzības robežas).
Lai sasniegtu otro stratēģisko mērķi, kas noteikts Nacionālajā progresa plānā ("Palielināt iedzīvotāju sociālo labklājību un iekļautību, stiprināt veselību un uzlabot Lietuvas demogrāfisko situāciju"), Sociālās drošības un darba ministrija ir sagatavojusi piecas attīstības programmas. Trīs no tām īstenošanā būtisku daļu veido ESF+ finansējums. Šīs programmas veido Lietuvas ilgtermiņa (2021-2030) stratēģijas tādās jomās kā ienākumu nevienlīdzības un sociālās atstumtības mazināšana, iekļaujošs darba tirgus, ģimenes politika un vides pielāgošana cilvēkiem ar invaliditāti.
1. Sociālās mobilizācijas attīstības programma: Lietuvas Republikas Sociālās drošības un darba ministrijas (turpmāk - Sociālās drošības un darba ministrija) Sociālās mobilizācijas attīstības programmas (turpmāk - Sociālās drošības un darba ministrija) 2021-2030 attīstības programmas apsaimniekotāja mērķis ir risināt kompleksas problēmas, kuru dēļ personas, kas pieder pie sociāli jūtīgām vai mazaizsargātām sociālajām grupām (personas ar invaliditāti, tostarp bērni invalīdi, vecāka gadagājuma cilvēki, jaunieši ar ierobežotām iespējām, bezpajumtnieki, personas, kas atgriezušās no ieslodzījuma vietām u.c.), piedzīvo sociālo atstumtību, nabadzību, vardarbību, var tikt diskriminētas vai stigmatizētas, sastopas ar dažādām grūtībām atrast darbu vai pretendēt uz sociālo palīdzību. Īstenojot šos uzdevumus, tiks ievērota individualizēta pieeja, lai pakalpojumi tiktu sniegti pēc iespējas tuvāk personai un vislabāk atbilstu tās vajadzībām, situācijai un iespējām.
Sociālās mobilizācijas attīstības programmas ietvaros no ESF+ līdzekļiem tiek finansēti šādi NPP uzdevumi: uzlabot invalīdu un viņu ģimeņu, vecāka gadagājuma cilvēku un citu neaizsargātu un sociāli atstumtu grupu labklājību.; Stiprināt sociālās aktivitātes un sociālās atbildības attieksmi sabiedrībā un kopienas garu.
2. Ģimenes politikas stiprināšanas attīstības programma: Šīs attīstības programmas pasākumi ir vērsti uz piemērotas, iedrošinošas, ģimenei draudzīgas vides radīšanu, kas ļautu pienācīgi īstenot ģimenes funkcijas un vienlaikus ļautu ģimenes locekļiem aktīvāk un veiksmīgāk apvienot darba un ģimenes pienākumus, stiprinātu sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas iespējas, veicinātu dzimstību, nodrošinātu un atbalstītu ģimeņu un bērnu emocionālo labklājību, attīstītu kvalitatīvus, pieejamus un individuālajām vajadzībām atbilstošus pakalpojumus visām ģimenēm, kurās aug bērni.
No ESF+ līdzekļiem, izmantojot Ģimenes politikas stiprināšanas attīstības programmu, tiek finansēts šāds NPP uzdevums: Uzlabot vidi ģimenei, lai palielinātu dzimstību un dzīves kvalitāti un radītu apstākļus darba un ģimenes pienākumu apvienošanai.
3. Iekļaujoša darba tirgus attīstības programma: Šīs attīstības programmas pasākumi ir vērsti uz labvēlīgu apstākļu radīšanu visām darbspējīgā vecuma personām, lai iekļautos darba tirgū, elastīgāka darba tirgus veidošanu, nodarbinātības palielināšanas pasākumu īstenošanu, aktīvās darba tirgus politikas (ADRP) pasākumu pārklājuma un ilgtspējas palielināšanu, valsts un pašvaldību institūciju un savstarpējo institūciju darbības paplašināšanu un ārējās sadarbības ar uzņēmējdarbības struktūrām un sociālā dialoga veicināšanu.
Ar ESF+ līdzekļiem, izmantojot iekļaujošas darba tirgus attīstības programmu, tiek finansēti šādi NPP uzdevumi: Palielināt darba meklētāju nodarbinātības iespējas un nodarbinātības atbalsta sistēmas efektivitāti un lietderību; stiprināt sociālo dialogu un uzlabot darba vietu kvalitāti.
3. Saiknes ar sociālajiem dienestiem
ESF+ līdzekļi tiek izmantoti, lai finansētu nozares, kas sniedz pakalpojumus tādās jomās kā nodarbinātības, veselības aprūpes, izglītības, nabadzības un sociālās atstumtības mazināšana. Lietuvā saikne starp ESF+ un sociālajiem un nodarbinātības veicināšanas pakalpojumiem ir diezgan cieša. Sociālie pakalpojumi Lietuvā tiek finansēti no valsts līdzekļiem, taču finansējums ir neliels un nepietiekams.
Lietuvas Republikas pašvaldības ir atbildīgas par sociālo pakalpojumu organizēšanu un sniegšanu. ESF+ līdzekļi kļūst par papildu finansējuma avotu sociālo pakalpojumu jomā. No ESF+ līdzekļiem tiks finansēti: Visaptveroša palīdzība ģimenei, neatņemams atbalsts. Nodarbinātības dienests ir atbildīgs par nodarbinātības palielināšanas pasākumiem kā īstenošanas iestāde. Ir plānoti pakalpojumi psihosociālai rehabilitācijai un reintegrācijai. apgādājamām personām. Tiek plānoti arī pakalpojumi dažādām neaizsargātām grupām: Romiem, bezpajumtniekiem, personām, kas atgriezušās no ieslodzījuma vietām, un citām sociāli neaizsargātām grupām. Liela daļa aktīvo darba tirgus pasākumu tiks finansēta no ESF+ līdzekļiem. ESF+ līdzekļi tiks izmantoti arī sociālo pakalpojumu valsts kvalitātes standarta sagatavošanai un īstenošanai.
Paredzams, ka arī ESF+ pasākumi veicinās NPA mērķa sasniegšanu līdz 2030. gadam. 30% pakalpojumu sociālajā jomā nodošana NVO un kopienām (tagad 7%).
4. Noderīgi resursi
- Partnerattiecību nolīgums starp EK un Lietuvu: https://2014.esinvesticijos.lt/lt/dokumentai/2021-2027-m-partnerystes-sutartis
- Attīstības programmas: https://socmin.lrv.lt/lt/veiklos-sritys/strateginis-valdymas/aktualus-strateginiai-dokumentai/pletros-programos
- Attīstības programmas progresa pasākumi: https://socmin.lrv.lt/lt/veiklos-sritys/strateginis-valdymas/aktualus-strateginiai-dokumentai/pletros-programu-pazangos-priemones
- 2021-2027 ES fondu investīciju programma: https://2021.esinvesticijos.lt/dokumentai/2021-2027-m-es-fondu-investiciju-programa
- 2021-2030. gada Nacionālais progresa plāns: https://lrv.lt/uploads/main/documents/files/NPP%20planas.pdf
HELPDESK atbalsts
Līdzfinansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokļus un uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar uzņemties atbildību.
HELPDESK atbalsts