LV 
EN 
DE 
BG 
HR 
CS 
DA 
NL 
ET 
FI 
FR 
EL 
HU 
IT 
LT 
PL 
PT 
RO 
SK 
SL 
ES 
SV 
Atbalsta centrs
PALĪDZĪBAS DIENESTS - SOCIĀLO PAKALPOJUMU PALĪDZĪBAS DIENESTS PAR ES FONDIEM
Īrija
Partnerattiecību nolīgums EK - Īrija 2021-2027
Partnerības nolīgums ar Īriju aptver 5 fondus: Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu+ (ESF+), Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārejas fondu (TIF) un Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fondu (EJZF). Šajā valsts pārskatā galvenā uzmanība tiks pievērsta ESF+ un ERAF.
Komisija publicēja savu Partnerība Līgums ar Īriju laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, kas veido 2 130 701 325 EUR.
Partnerības nolīgums atbilst pieciem politikas mērķiem, kas noteikti 2021-2027 ES kohēzijas politika :
- Vairāk konkurētspējīgs un gudrāk Eiropa (PO 1)
- Zaļāks, pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, lai sasniegtu nulles oglekļa dioksīda emisiju līmeni (2. darbības virziens).
- Vairāk savienots Eiropa, uzlabojot mobilitāti (3. darbības joma)
- Vairāk sociālā un iekļaujoša Eiropa (PO 4)
- Eiropa tuvāk pilsoņi veicinot visu veidu teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību (5. DP).
ESF+ finansējums ir 1,8 miljardi EUR, 508 miljoni eiro no ES un 573 miljoni eiro no Īrijas valdības. Programmai ir divas dažādas līdzfinansējuma likmes. Dienvidu un Austrumu un Midlendas reģioni kā "attīstītākie" reģioni saņems 40% ES līdzfinansējuma, savukārt Ziemeļrietumu reģions kā "pārejas" reģions saņems 60% ES līdzfinansējuma.
ERAF finansējums ir 880 757 941 EUR. Līdzfinansējuma likme atšķiras atkarībā no reģiona. Īrijā būs trīs NUTS 2 reģioniem 2021.-2027. gada kārtā ar divām dažādām līdzfinansējuma likmēm. Dienvidu un Austrumu un Midlendas reģioni kā "attīstītākie" reģioni saņems 40% ES finansējuma, savukārt Ziemeļrietumu reģions kā "pārejas" reģions saņems 55% ES finansējuma.
PA bija Eiropas Komisija oficiāli apstiprināja 2022. gada oktobrī un Īrijas valdība apstiprināja 2022. gada novembrī.
Avots: https://cohesiondata.ec.europa.eu/cohesion_overview/21-27 no 2023. gada 13. jūlija
1. ERAF un ESF+ 2021-2027
1.1 Pašreizējais stāvoklis
Portāls 2020. gada ziņojums par Īriju minēja, ka bažas joprojām rada salīdzinoši zemais ieguldījumu pētniecībā un izstrādē līmenis. Turklāt konkrētām valstīm veltītajā ziņojumā kā problēma ir minētas būtiskās reģionālās konkurētspējas atšķirības. Tāpēc kohēzijas politika koncentrēsies uz pētniecības un inovācijas spēju palielināšanu, Īrijai piederošo MVU konkurētspējas un izaugsmes veicināšanu, inovācijas snieguma stiprināšanu, prioritāšu piešķiršanu viedās specializācijas jomām, klasteru atbalstīšanu un reģionālo atšķirību novēršanu pētniecības un attīstības intensitātes ziņā.
1.2 ESF+ un ERAF papildināmība
Neatkarīgā vajadzību analīzē par ERAF un ESF+ ir konstatēta papildināmība starp konkrētām ERAF un ESF+ fondu jomām, jo īpaši, lai atbalstītu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku. Piemēram, lai nodrošinātu, ka darba tirgū ir nepieciešamās prasmes, kas nepieciešamas pārejai uz videi nekaitīgu ekonomiku, tostarp modernizācijas programmām, iespējams, būs nepieciešama kvalifikācijas celšana un apmācība, ko varētu atbalstīt no ESF+.
Papildināmība pastāv arī attiecībā uz darba tirgus un nozaru iniciatīvām, lai reaģētu uz Covid-19 ietekmi, iniciatīvām, kas vērstas uz nepietiekami pārstāvēto grupu piekļuvi nodarbinātībai, prasmju uzlabošanas un mūžizglītības programmām, atbalstu, lai uzlabotu bērnu aprūpes kvalitāti un pieejamību, kā arī pasākumiem nabadzības apkarošanai un sociālās iekļaušanas veicināšanai.
1.3 ERDF 2021 - 2027
2020. gada ziņojumā par Īriju minēts, ka bažas joprojām rada salīdzinoši zemais ieguldījumu līmenis pētniecībā un izstrādē. Turklāt ziņojumā par katru valsti kā problēma ir minētas būtiskās atšķirības reģionālajā konkurētspējā. Tāpēc Īrija ieguldīs 396 miljonus eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), kas palīdzēs attīstīt un uzlabot pētniecības un inovācijas spējas un attīstīt progresīvas tehnoloģijas. Galvenā uzmanība tiks pievērsta augstākās izglītības institūtiem, jo īpaši tehnoloģiskajām universitātēm, stiprinot saikni starp akadēmiskajām aprindām un rūpniecību. Mērķis ir izveidot spēcīgākas reģionālās inovāciju ekosistēmas, veicinot inovāciju izplatīšanu un sekmējot uzņēmumu inovācijas un uzņēmējdarbību.
Valsts ziņojumā par Īriju 2020. gadā atzīts, ka 2019. gada klimata rīcības plāna publicēšana ir "ļoti nepieciešams izrāviens un solis ceļā uz pāreju uz klimatneitrālu un aprites ekonomiku", taču norādīts, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas transporta, būvniecības un lauksaimniecības nozarēs ir augstas un tām ir tendence pieaugt. Kohēzijas politika veicinās energoefektivitātes uzlabošanos, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanos un enerģētiskās nabadzības riska samazināšanos, kas rodas, renovējot īpašnieku apdzīvotas dzīvojamās mājas mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem (politikas mērķis, 2. DP). Turklāt ERAF veicinās ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darbavietu radīšanu MVU (1. DP).
Turklāt ERAF veicinās sociālo, ekonomisko un vides attīstību, kultūru, dabas mantojumu, ilgtspējīgu tūrismu un drošību pilsētu teritorijās, izmantojot integrētus pilsētu reģenerācijas rīcības plānus.Šīs darbības būs vērstas uz galvenajām pilsētām un reģionālās izaugsmes centriem abos programmas apgabala NUT2 reģionos (PO 5).
- 2021IE16RFPR001 - Ziemeļu un rietumu reģionālā programma 2021-2027 pārejas reģionam, Savienības ieguldījums: EUR 130 238 539 (ieskaitot tehnisko palīdzību, 36. panta 5. punkts KNR)
- 2021IE16RFPR002 - Dienvidu, austrumu un vidienes reģionālā programma 2021-2027, attīstītāks reģions, Savienības ieguldījums: 265 477 482 EUR (ieskaitot tehnisko palīdzību, 36. panta 5. punkts KNR)
1.4 ESF+ 2021 - 2027 (PO 4)
Īrijas 2019. gada ieteikums konkrētai valstij ieteica aktīvu integrācijas atbalstu un kvalifikācijas celšanu, jo īpaši neaizsargātām grupām un mājsaimniecībām ar zemu darba intensitāti. Tādējādi ESF+ mērķis Īrijā ir uzlabot piekļuvi nodarbinātībai visiem un jo īpaši nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām, kuras saskaras ar lielākām grūtībām darba tirgū.
508 miljoni EUR no ESF+ programmas ir paredzēti, lai sasniegtu šādus mērķus Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns un veicināt Īrijas progresu attiecībā uz tās 2030. gada valsts pamatmērķiem. ESF+ palīdzēs sasniegt pamatmērķi - līdz 2030. gadam sasniegt nodarbinātības līmeni 78,2%, izmantojot darba tirgus apmācības un aktivizēšanas pasākumus visiem darba meklētājiem, īpašu uzmanību pievēršot gados jaunākiem darba ņēmējiem un darba tirgū nepietiekami pārstāvētiem darba ņēmējiem.
2019. gada valsts ziņojuma D pielikumā norādīts, ka ir nepieciešamas mērķtiecīgākas prasmes, kā arī pamatprasmju attīstības un mūžizglītības politika, tostarp digitālās prasmes. Turklāt 2020. gada CSR ierosināts atbalstīt nodarbinātību, attīstot prasmes. Tāpēc ESF+, īstenojot kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus un nodrošinot piekļuvi izglītībai, palīdzēs sasniegt otro pamatmērķi - līdz 2030. gadam pieaugušo līdzdalību izglītībā 64,2% apmērā. Šis pamatmērķis tiks sasniegts, izmantojot plašākas iespējas pastāvīgi paaugstināt un pārkvalificēt prasmes jomās, kurās ir augsts prasmju pieprasījums, tostarp zaļās un digitālās prasmes. Uzmanība tiks pievērsta prasmju uzlabošanai bērnu aprūpes nozarē, lai palielinātu piekļuvi pieejamai un kvalitatīvai bērnu aprūpei par pieņemamu cenu. Uzsvars tiks likts arī uz pamatprasmju, rēķināšanas un digitālo prasmju uzlabošanu. ESF+ atbalstīs arī iekļaujošu izglītību, lai palielinātu nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, tostarp izglītojamo no dažādām vidēm, līdzdalību.
ESF+ palīdzēs sasniegt pamatmērķi - līdz 2030. gadam nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināt līdz 16,71 PT3T, īstenojot dažādus sociālās iekļaušanas pasākumus, kas vērsti uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām. Ziemeļrietumu reģionā 2020. gadā nabadzības un sociālās atstumtības riska līmenis bija 251 TVP3T, bet Austrumu un Midlendas reģionā - 171 TVP3T. Turklāt ceturtā daļa bērnu dzīvo nabadzībā, kā norādīts 2020. gada valsts ieteikumā. Valsts reformu programmā (VRP) 2020 ir risināts šis jautājums, kas tiks tālāk attīstīts, izmantojot ES bērnu garantiju.
Mērķis ir palielināt nodarbinātības iespējas tiem, kam ir lielāks sociālās atstumtības risks, sniedzot mērķtiecīgu atbalstu nelabvēlīgā situācijā esošām grupām. Galvenā uzmanība arī turpmāk tiks pievērsta pārtikas un pamata materiālās palīdzības jomai. ESF+ atbalstīs arī sociālo inovāciju un jaunu risinājumu izstrādi ilgstošām sociālajām problēmām jomās, kas noteiktas kā ESF+ programmas daļa.
Īpašajā ieteikumā valstij 2020. gadā tika uzsvērts Īrijas sociālā mājokļa izaicinājums, kura risināšanai ir ieviestas likumdošanas reformas sociālo un pieejamo mājokļu jomā, tostarp 2021. gada Likums par pieejamo mājokli un 2021. gada Zemes attīstības aģentūras likums.
Īrija tērēs 50,5% no ESF+ sociālajai iekļaušanai, kas plānota saskaņā ar ESF+ regulas 4. panta h)-l) punkta īpašajiem mērķiem, 6,3% atbalstam vistrūcīgākajām personām, kas plānots saskaņā ar ESF+ regulas 4. panta m) punkta īpašajiem mērķiem, un pienācīgi pamatotos gadījumos - saskaņā ar ESF+ regulas 4. panta l) punkta īpašajiem mērķiem.3% atbalstam jauniešu nodarbinātībai, kas plānots saskaņā ar ESF+ regulas 4. panta a), f) un l) apakšpunktu, 12% atbalstam bērnu nabadzības apkarošanai, kas plānots saskaņā ar ESF+ regulas 4. panta f), h) un l) apakšpunktu.
ESF+ programmas:
- 2021IE05SFPR001 - EIST (Nodarbinātība, iekļaušana, prasmes un apmācība) programma: Savienības ieguldījums ir EUR 366 755 556 ((ieskaitot tehnisko palīdzību, 36. panta 5. punkts KNR).
- 2021IE05SFPR001 - EIST (Nodarbinātība, iekļaušana, prasmes un apmācība) programma: Savienības ieguldījums ir EUR 141 624 468 ((ieskaitot tehnisko palīdzību saskaņā ar KNR 36. panta 5. punktu).
1.5 Partnerības struktūras
Īrijas mērķis šajā plānošanas periodā ir saglabāt esošo struktūru, vienlaikus ņemot vērā Eiropas Rīcības kodeksu par partnerību (ECCP).
- Partnerības procesa vadības grupa (PPSG): PPSG sastāvā ir pārstāvji no ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, attiecīgajām struktūrām, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, vides partneriem, nevalstiskajām organizācijām, struktūrām, kas veicina sociālo iekļaušanu, pamattiesības, personu ar invaliditāti tiesības, dzimumu līdztiesību un nediskrimināciju, kā arī atbildīgajiem dienestiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. KNR 8. pantu.
- Partnerattiecību nolīguma uzraudzības komiteja (PAMC): kad Komisijai tika iesniegts PA, PPSG tika pārveidota par PAMC, un tā uzraudzīs PA īstenošanu.
- Partnerattiecību nolīguma darba grupa (PAWG): PAWG uzdevums ir palīdzēt izstrādāt un koordinēt dažādu fondu grafikus Partnerattiecību nolīguma mērķiem.
- Programmu uzraudzības komitejas
1.6 Administratīvā vienkāršošana
Ar Īrijas iestāžu piekrišanu, izmantojot partnerības darba grupas starpniecību, dalībvalsts īstenos tehnisko palīdzību (36. panta 5. punkts), izmantojot vienotu likmi. Vienotas likmes piemērošana ir paredzēta, lai samazinātu administratīvo slogu, un tā atbilst Komisijas vienkāršošanas pasākumiem 2021.-2027. gadam.
2. Saikne ar sociālajiem pakalpojumiem - mērķi, kas attiecas uz sociālajiem pakalpojumiem
ESF+ mērķis ir uzlabot piekļuvi nodarbinātībai visiem, jo īpaši grupām, kas saskaras ar lielākām grūtībām darba tirgū. ESF+ īstenos arī Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu un veicinās Īrijas progresu attiecībā uz tās valsts pamatmērķiem, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam. Turklāt ESF+ budžetā liela uzmanība ir pievērsta nelabvēlīgā situācijā esošu grupu sociālajai integrācijai, kā arī viņu prasmju attīstībai. Turklāt īpaša uzmanība tiek pievērsta bērnu nabadzības mazināšanai.
3. Noderīgi resursi
- Partnerattiecību nolīgums starp Īriju un Komisiju: https://www.gov.ie/en/publication/21c91-partnership-agreement-2021-2027/
- Informācija par PA: https://commission.europa.eu/publications/partnership-agreement-ireland-2021-2027_en
- ESF+ Īrijā: https://eufunds.ie/european-social-fund/operational-programmes/esf-2021-2027/
- ERAF Īrijā: https://eufunds.ie/european-regional-development-fund/erdf-2021-2027/
HELPDESK atbalsts
Līdzfinansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokļus un uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar uzņemties atbildību.
HELPDESK atbalsts