Polija jau ceturto reizi ir Eiropas fondu finansējuma saņēmēja. Mēs saņēmām ES atbalstu 2000.-2006. gadā, 2007.-2013. gada perspektīvā, un pašlaik joprojām izmantojam ES budžeta līdzekļus 2014.-2020. gadam. Perspektīvā no 2021. līdz 2027. gadam Polijas rīcībā būs vairāk nekā 76 miljardi EUR kohēzijas politikas īstenošanai. Pamatdokuments, kas nosaka Eiropas fondu izmantošanas stratēģiju Polijā, ir šāds. Partnerības līgums, kas ir Polijas valdības un Eiropas Komisijas sarunu rezultāts. Partnerattiecību nolīguma noteikumi tiek īstenoti, izmantojot starptautiskās, valsts un reģionālās programmas.
Kohēzijas politiku finansē no šādiem ES fondiem:
2021.-2027. gadā Polijā tiks īstenotas šādas programmas:
NACIONĀLĀS PROGRAMMAS:
REĢIONĀLĀS PROGRAMMAS:
STARPTAUTISKĀS PROGRAMMAS:
Sociālo pakalpojumu ietvaros sniegtā atbalsta struktūra:
Partnerības nolīgumā saskaņā ar 4. KP "Eiropa ar spēcīgāku sociālo dimensiju" ir norādītas atbalsta jomas:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulā (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (turpmāk - ESF+ regula), ir noteikti konkrēti mērķi, kas jāsasniedz Polija ir ceļā, izmantojot ESF+ atbalstu 2021-2027. gada perspektīvā.
Plānots saskaņā ar h) līdz l) specifiskajiem mērķiem h) līdz l) pants. ESF+ noteikumu 4. pants. Plānotās ESF+ programmas:
Programmēts saskaņā ar specifisko mērķi m) un pienācīgi pamatotos gadījumos l) pants. ESF+ regulu 4. pants. Plānotās ESF+ programmas:
Plānots saskaņā ar visiem specifiskajiem mērķiem, izņemot ESF+ regulu 4. punkta a), m) apakšpunktu. Plānotās ESF+ programmas:
Plānots saskaņā ar īpašajiem mērķiem a), f) un l) pants. ESF+ regulu 4. pants
Plānots saskaņā ar īpašajiem mērķiem f), h) līdz l) pants. ESF+ regulu 4. pants
Viņš ir atbildīgs par Eiropas fondu īstenošanu Polijā. Attīstības fondu un reģionālās politikas ministrija. Viņa uzdevums ir koordinēt to pieņēmumu īstenošanu, kas izriet no vissvarīgākā dokumenta, kurā aprakstīts, kā un kam 2021.-2027. gadā tiks piešķirti Eiropas fondi - partnerības nolīgumiem.
Tomēr atbildība par fondu īstenošanu ir sadalīta starp daudzām iestādēm. Katrai programmai ir iecelta vadošā iestāde. Tā ir atbildīga par programmas sagatavošanu un pārvaldību.
Nacionālo programmu un teritoriālās sadarbības programmu vadošā iestāde ir Finanšu, attīstības fondu un reģionālās politikas ministrs (izņemot palīdzību vistrūcīgākajām personām un zivsaimniecību un jūru). Tomēr katrai no 16 reģionālajām programmām - Vadošā iestāde ir attiecīgās vojevodistes valde..
Par Eiropas Sociālās attīstības fondu programmas 2021-2027 (FERS) īstenošanu ir atbildīgas vairākas institūcijas ar noteiktu atbildības jomu, uzdevumiem un kompetenci. Tās ir: vadošā iestāde (par reģionālo attīstību atbildīgais ministrs) un starpniekinstitūcijas.
FERS vadošā iestāde
Vadošā iestāde, kas darbojas Attīstības fondu un reģionālās politikas ministrijas struktūrās, ir atbildīga par Eiropas Sociālās attīstības fondu 2021.-2027. gada programmas pārvaldību. Tā ir atbildīga par efektīvu un pareizu programmas īstenošanu - gan vispārējā pieejā, gan atsevišķu projektu līmenī. Turklāt tā izdod vadlīnijas, ieteikumus un rokasgrāmatas par dažādiem ar programmas īstenošanu saistītiem aspektiem, kā arī veic informēšanas un veicināšanas pasākumus.
Vadošās iestādes kompetence ir ļoti plaša - sākot ar pašas programmas izstrādi, projektu atlasi līdzfinansēšanai, maksājumu veikšanu atbalsta saņēmējiem un to veikto izdevumu pareizības pārbaudi, līdz visaptverošai programmas īstenošanas progresa uzraudzībai un sasniegto mērķu pārbaudei. Programmas vadošās iestādes uzdevumi ir aprakstīti Aktā par 2021.-2027. gada finanšu perspektīvas finansēto kohēzijas politikas programmu īstenošanas principiem.
Uzraudzības komiteja
Uzraudzības komiteja ir neatkarīga konsultatīva un padomdevēja struktūra, ko ar rīkojumu ieceļ vadošā iestāde (VI). Tās galvenais mērķis ir atbalstīt VI programmas uzraudzības un īstenošanas procesā. FERS Uzraudzības komitejas sastāvā ir pārstāvji no: FERS Vadošā iestāde, FERS programmas īstenošanas sistēmā izveidotās starpniekinstitūcijas, dalībvalstu iestādes, partneri, kas minēti FERS programmas īstenošanas kārtības 3. pantā. Vispārīgās regulas 8. pantā un novērotāji. FERS Uzraudzības komitejas darbā piedalās arī Eiropas Komisijas pārstāvji, pildot uzraudzības un padomdevēja funkcijas.
Reģionālo programmu vadošās iestādes:
Vadošās iestādes izveido Starpniekiestādes kuru saistības ir noteiktas līgumā vai nolīgumā. Tiem parasti uztic uzdevumus, kas saistīti, piemēram, ar programmas daļas vadību vai īstenošanu saistībā ar konkrētu tēmu, kurā attiecīgā iestāde specializējas, piemēram, vides aizsardzība, darba tirgus, uzņēmējdarbība.
Sociālā ekonomika
Sociālās ekonomikas joma tiks atbalstīta no ESF+ līdzekļiem. Intervences galvenais mērķis ir radīt jaunas darbavietas, sniedzot tiešu atbalstu sociālās ekonomikas struktūrām, jo īpaši sociālajiem uzņēmumiem. Tiešais atbalsts jaunu darba vietu radīšanai un saglabāšanai sociālajā uzņēmumā tiks piešķirts, izmantojot vienības likmes. Darba vietu uzturēšanas finansēšanas mērķis ir atbalstīt jaunizveidotās darba vietas, lai nodrošinātu to stabilitāti pirmajos 12 darba vietas darbības mēnešos.
Aktīva integrācija
ESF+ ietvaros aktivizācijas atbalsts nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautajiem cilvēkiem un ģimenēm un profesionāli neaktīviem cilvēkiem (tostarp cilvēkiem ar invaliditāti) - individuāli ceļi, instrumenti sociālajai, profesionālajai, izglītības un veselības aktivizācijai. Atbalsts sociālās un profesionālās reintegrācijas procesam reintegrācijas struktūrās.
Sakarā ar grūtību raksturu, ar kurām saskaras, atbalstam tiks izmantoti gan ESF+, gan ERAF līdzekļi, papildinot tos, t. i., tas ietvers gan sociālos elementus, pakalpojumus bezpajumtniecības novēršanas jomā un atbalstu bezpajumtnieku krīzes situācijā nonākušiem cilvēkiem (piemēram, izmantojot pakalpojumus "streetworking"), gan arī mājokļus, galvenokārt izmantojot "Housing First" modeli.
Sociālie pakalpojumi (vietējā kopienā)
Viens no pašlaik Polijā pastāvošajiem risinājumiem sociālo pakalpojumu sniegšanai ir 2019. gada 19. jūlijā pieņemtais Likums par sociālo pakalpojumu sniegšanu, ko veic sociālo pakalpojumu centrs (Likumu vēstnesis, 1818. punkts). Papildus sniegto pakalpojumu koordinēšanai būtu jāturpina darbs pie to deinstitucionalizācijas, palielinot pakalpojumu pieejamību, kā arī pārejot no institucionālās aprūpes (kas tiek sniegta dažāda veida iestādēs) uz aprūpi, kas tiek sniegta vietējās kopienās, pietuvinot tos pakalpojumu saņēmējiem un iekļaujot tos vietējā vidē - izmantojot ESF+ un ERAF papildinošo veidu.
Svarīgi ir tas, ka ERAF ietvaros nav atļautas investīcijas infrastruktūrā iestādēs, kas nodrošina diennakts ilgtermiņa aprūpi (diennakts aprūpes pakalpojumi) institucionālā formā. Lai nodrošinātu pāreju no institucionalizētas aprūpes uz aprūpi sabiedrībā, šīs iestādes varēs saņemt ESF+ līdzekļus stingri neinfrastrukturāliem ieguldījumiem, kuru mērķis ir pakalpojumu deinstitucionalizācija. Šo iestāžu vadītāji varēs izmantot ESF+, lai attīstītu nedzīvojamās un neizolētās dienas atbalsta formas, kopienas atbalstu, atelpas brīža atbalstu, atbalstu mājās un veidotu partnerības ar citiem pakalpojumu sniedzējiem deinstitucionalizācijas nolūkā.
Ir jāturpina jau uzsāktie pasākumi, lai atbalstītu pāreju no institucionālās aprūpes uz aprūpi ģimenē (audžuģimenes aprūpes formas), izmantojot attiecīgi ESF+ un ERAF un papildinošā veidā. Darbības, kuru mērķis ir atbalstīt bērnus un jauniešus, kas uzturas diennakts aprūpes iestādēs, nevar stiprināt šo iestāžu institucionālo potenciālu. Tās var attiekties uz atbalstu bērniem un personālam tādā mērā, kas atbilst deinstitucionalizācijas idejai.
Atbalsts mazākumtautību kopienām, tostarp romu kopienām
ESF+ atbalsts romiem turpināsies. Tas būs visaptverošs atbalsts: integrācija, kuras mērķis ir novērst šķēršļus izglītības un apmācības jomā, uzlabojot pro-nodarbinātības kompetences, izlīdzinot audzināšanas, saziņas un valodas trūkumus, īpašu uzmanību pievēršot romu sieviešu vajadzībām, respektējot viņu tradīcijas un kultūras mantojumu, iesaistot vides pārstāvjus. Sociālie pasākumi aptvers arī romu bērnus, jo īpaši poļu valodas apguves jomā, izglītojošus pasākumus, lai kompensētu deficītu, un aktīvas brīvā laika pavadīšanas formas. Svarīgs visaptverošu projektu elements būs arī veselības profilakses, ģimenes atbalsta un pretdiskriminācijas pasākumi.
Pakalpojumu pieejamība
Pasākumi, kas vērsti uz iespēju izlīdzināšanu un sociālās atstumtības mazināšanu, tiks atspoguļoti investīcijās, kas vērstas uz sociālo vajadzību nodrošināšanu un apmierināšanu, gan no ESF+, tostarp atbalstot nevalstisko institūciju potenciālu veikt aktivitātes, kas vērstas uz pieejamības nodrošināšanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, gan sociālās infrastruktūras un publiskās telpas pielāgošanu cilvēku ar īpašām vajadzībām vajadzībām no ERAF.
Taisnīgas pārejas fonds ir jauns kohēzijas politikas finanšu instruments, kas paredzēts, lai sniegtu atbalstu reģioniem, kuri saskaras ar lielām sociālekonomiskām problēmām, ko rada pāreja, cenšoties panākt klimatneitralitāti. Polijā ir vairāki apgabali, kuriem ir paredzēts atbalsts no JTF - tie ir tie apgabali, kas visvairāk pakļauti enerģētikas pārveides ietekmei. (Silēzijas, Lielpolijas, Dolnośląskie, Małopolskie, Łódzkie vojevodistes). Vislielākais pārveides izaicinājums ir Sēlijas vojevodistei, kurai saskaņā ar JTF sociālajai iekļaušanai - taisnīgas pārveides procesa stiprināšanai - ir piešķirts 41 miljons euro. Tas ir gan izaicinājums, gan arī potenciāls, lai atbalstītu reģiona iedzīvotājus ar sociālajiem pakalpojumiem transformācijas procesā.
Kopsavilkums
ERAF atbalstīs projektus, kas saistīti ar sociālās infrastruktūras attīstību saistībā ar sociālās integrācijas procesu, sociālo un profesionālo aktivizāciju un sociālo aktivizāciju, ievērojot deinstitucionalizācijas horizontālo principu. Tas ietver ar sociālās integrācijas un sociālās un profesionālās aktivizācijas procesu saistītu aizsargājamo mājokļu (apmācības, atbalstītie mājokļi) un atbalstīto mājokļu attīstību (ESF+), kā arī dienas aprūpes iestāžu izveidi un attīstību un vietējās kopienas sniegto pakalpojumu attīstību, tostarp atelpas brīža aprūpi, kā arī aprīkojuma nodrošināšanu, tostarp pielāgošanu personu ar invaliditāti vajadzībām. Plānoto īstenojamo pasākumu mērķis ir palielināt to cilvēku aktīvu līdzdalību, kuriem vecuma, veselības stāvokļa vai invaliditātes dēļ nepieciešama aprūpe vai atbalsts, jo viņi nespēj patstāvīgi veikt vismaz vienu no ikdienas dzīves pamatdarbībām.
Līdzfinansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokļus un uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar uzņemties atbildību.