LV 
EN 
DE 
BG 
HR 
CS 
DA 
NL 
ET 
FI 
FR 
EL 
HU 
IT 
LT 
PL 
PT 
RO 
SK 
SL 
ES 
SV 
Atbalsta centrs
PALĪDZĪBAS DIENESTS - SOCIĀLO PAKALPOJUMU PALĪDZĪBAS DIENESTS PAR ES FONDIEM
Zviedrija
Vispārīga informācija
Turpmāk sniegtais profils ir izstrādāts, pamatojoties uz Partnerības nolīgumu, ko Eiropas Komisija apstiprināja 2022. gada 25. maijā.
Tā ietver 4 nacionālās programmas (ERAF, ESF+, JTF, EMFAF) un 8 reģionālās programmas (Stokholmas programma, programma Centrālajai Austrumzviedrijai, programma Smolandijai un salām, programma Skonei-Blekiņģei, programma Rietumzviedrijai, programma Centrālajai Ziemeļzviedrijai, programma Vidusnorlandei, programma Augšnorlandei).
Izvēlētais politikas mērķis Nr. 4: sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru.
Konkrētai valstij adresētie ieteikumi Zviedrijai 2019. gadā cita starpā attiecās uz ieguldījumiem, lai uzlabotu izglītības sistēmu efektivitāti un atbilstību darba tirgum, kā arī uz nepieciešamību veikt ieguldījumus, lai atbalstītu ārvalstīs dzimušo integrāciju un veicinātu aktīvu iekļaušanos un uzlabotu mazāk priviliģētu iedzīvotāju nodarbinātības iespējas.
Kovid-19 krīzes sekas ir spēcīgi ietekmējušas situāciju darba tirgū. Ikvienam, kas zaudējis darbu, ir vajadzīgas labas iespējas mainīt darbu. Tāpēc React-EU centieni ir vērsti uz sievietēm un vīriešiem, kuri pandēmijas laikā ir kļuvuši par bezdarbniekiem un kuriem ir nepieciešama apbruņošanās un saskaņošanas pasākumi, lai nostiprinātu savas pozīcijas darba tirgū un ātri iegūtu darbu. Centieni ir vērsti arī uz nodarbinātām personām, par kurām tiek uzskatīts, ka tām ir nepieciešama prasmju pilnveidošana, lai nostiprinātu savas pozīcijas darba tirgū.
Lielāks bezdarbs var izraisīt arī augstāku ilgtermiņa bezdarba līmeni. Pat pirms pandēmijas ilgtermiņa bezdarbs bija augsts. Īpaši smagi var tikt skartas grupas, kuras iepriekš ir bijušas atstumtas vai kurām ir vāja pozīcija darba tirgū. Pandēmija ir veicinājusi darba tirgus strukturālo pārveidi.
Digitalizācija un automatizācija kļūst aizvien nozīmīgāka, kas izvirza jaunas prasības darbaspēka prasmēm un ka pastāv iespējas prasmju pilnveidošanai, apmācībai un pārmaiņām.
Programma ietver prasmju uzlabošanas un individuāli pielāgotus pasākumus, lai darba meklētāji varētu nostiprināt savas pozīcijas darba tirgū un ieņemt nākamās darba vietas. Programma ietver arī pasākumus, kas nodrošina, ka tiek nodrošināta atbilstība nozarēm, kurās joprojām ir ievērojamas darbā pieņemšanas vajadzības.
Programma ietver mūžizglītību, sniedzot iespēju saņemt norādījumus, validāciju, pilnveidot kompetenci un pārkvalificēties. Tā uzlabo apstākļus mobilitātei darba tirgū un ļauj darbiniekiem saglabāt savu pozīciju darba tirgū, mainoties darba dzīves prasībām, piemēram, digitalizācijas vai zaļās pārejas rezultātā. Ir svarīgi, lai izglītības sistēma nodrošinātu elastīgas izglītības iespējas dažādām mērķgrupām, lai apmierinātu gan bezdarbnieku, gan darba ņēmēju vajadzības pēc prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās. Programma ietver centienus risināt identificētos izaicinājumus izglītības jomā, tostarp, lai vairāk personu iegūtu pamatizglītību, vidējo izglītību un pēcvidusskolas izglītību. Kompetences nodrošināšanas iniciatīvas tiek īstenotas, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām.
Ienākumu atšķirības starp iedzīvotājiem ar visaugstākajiem un viszemākajiem ienākumiem ir palielinājušās, bet reālie ienākumi ir palielinājušies visās grupās. Absolūtā nabadzība ir samazinājusies, un Zviedrijā absolūti nabadzīgo iedzīvotāju īpatsvars ir viszemākais ES. Tomēr relatīvā nabadzība pēdējo desmit gadu laikā ir nedaudz palielinājusies. To cilvēku īpatsvars, kuri saņem atbalstu, ir nedaudz samazinājies, bet izmaksātā atbalsta apjoms no 2010. līdz 2019. gadam ir nedaudz palielinājies. Lai stiprinātu sociālo iekļaušanu un mazinātu materiālo nabadzību, tiek pieliktas pūles, lai cilvēkus tuvinātu darba tirgum. Tādējādi var palielināt pašpietiekamības iespēju. Lai pārtrauktu sociālo atstumtību un cīnītos pret nabadzību, tiek īstenotas iniciatīvas bērniem, kas palielina iespējas ilgtermiņā iekļauties sabiedrībā. Finansiāli nelabvēlīgā situācijā esošu bērnu centieni ir vērsti uz to, lai stiprinātu viņu mācības skolā, radītu jēgpilnu brīvo laiku un iekļautos sociālajā kopienā.
Vidusnorlande un Augšnorlande piedalās īpašos fondos, jo tur ir problēmas, ko rada lieli attālumi un zems iedzīvotāju blīvums. Tāpēc šajās programmas teritorijās tiek īstenoti īpaši attālumu pārvarēšanas un kapacitātes palielināšanas pasākumi. Šie centieni galvenokārt ir vērsti uz vietējo un reģionālo struktūru kapacitātes stiprināšanu, taču tos var vērst arī uz atsevišķām personām.
Pasākumi veicina Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, jo īpaši aktīvu darba tirgus pasākumu, izglītības un mūžizglītības, dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju principu īstenošanu.
Provizoriskā dotācija no ERAF un ESF+ par katru politisko mērķi
Tematiskā koncentrācija
Eiropas Sociālais fonds+ (ESF+)
Saskaņā ar 4. politisko mērķi ESF+ valsts programmā jāiekļauj darbības, kas uzlabo piekļuvi nodarbinātībai, veicina mūžizglītību, veicina aktīvu iekļaušanu un sociālo iekļaušanu. Uzmanības centrā ir gan individuālie stiprināšanas un preventīvie pasākumi, gan pasākumi, kas ilgtermiņā pārbauda, attīsta un stiprina metodes u. c. organizatoriskā un strukturālā līmenī. ESF+ Zviedrijā ir valsts programma ar astoņiem reģionālajiem rīcības plāniem.
Lielākā valsts programmas daļa ir vērsta uz A programmas jomu, un tā veicina nodarbinātību, izaugsmi un ilgtspējīgu darba dzīvi gan ar mūžizglītību, gan palielinot nodarbinātības vai studiju iespējas visiem darba meklētājiem. B programmas jomā līdzekļi tiek piešķirti Arbetsförmedlingen iniciatīvām, kas veicina pāreju uz darbu vai studijām. Šiem centieniem jāveicina to, lai personas, kas ir tālu no darba tirgus, varētu sākt strādāt vai tuvināties darba tirgum. C programmas jomā pasākumi ir vērsti uz to, lai atbalstītu personas, kas ir finansiāli neaizsargātas relatīvās nabadzības definīcijas ietvaros. Šiem centieniem ir arī jānovērš un jāsamazina bērnu nabadzības sekas. Lai palielinātu kapacitāti Augšnorlandē un Vidusnorlandē, D programmas jomā tiks veikti pasākumi, kas veicina darba tirgus iestāžu un pakalpojumu modernizāciju. Programmas E jomā tiek veikti pasākumi, lai veicinātu sociālo inovāciju izstrādi, testēšanu, ieviešanu un izplatīšanu.
ESF+ līdzekļi ir jānovirza tur, kur tie sniedz vislielāko labumu sabiedrībai. Ar centieniem, kas attīsta valsts politiku, ESF+ ir jārada pievienotā vērtība un jāpapildina valsts centieni, piemēram, intervences pasākumi personām, kas ir tālu no darba tirgus, piemēram, ārvalstīs dzimušām sievietēm un jauniešiem, kuri ne strādā, ne mācās, un intervences pasākumi personām, kurām ir nepieciešama pāreja uz jaunu profesiju. Centieni var tikt īstenoti jomās, kurās ES finansējums veicina to, ka Zviedrija spēj darīt vairāk ESF+ mērķa grupas labā, lai vairāk indivīdu attīstītos un tuvotos darba tirgum vai lai viņiem tiktu dota iespēja palikt darba tirgū.
Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa
4. politiskā mērķa ietvaros ESF+ uzlabos nodarbinātības pieejamību, veicinās mūžizglītību, sekmēs aktīvu iekļaušanu un sociālo iekļaušanu, kā arī veicinās darba tirgus iestāžu un pakalpojumu modernizāciju vistālāk uz ziemeļiem esošajās programmas teritorijās.
Konkrēts ERAF mērķis ir attīstīt prasmes viedai specializācijai, strukturālai pārveidošanai un uzņēmējdarbībai. Lai veicinātu šā konkrētā mērķa sasniegšanu, ERAF var atbalstīt stratēģisko prasmju nodrošināšanas darbu mazos un vidējos uzņēmumos jomās, kas saistītas ar viedo specializāciju.
Sadarbība ESF+ ietvaros var būt svarīga arī saistībā ar Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpusu, kur sinerģija var būt saistīta ar mobilitātes veicināšanu izglītības nolūkos studentiem ar sliktākiem apstākļiem vai dalību brīvprātīgā darba aktivitātēs, stratēģiskās partnerībās, jauniešu apmaiņās un prasmju attīstīšanā cilvēkiem, kuri strādā ar jauniešiem.
Lai panāktu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, ir nepieciešama iekļaušana un integrācija darba tirgū. Valstis ap Baltijas jūru saskaras ar līdzīgām problēmām saistībā ar iedzīvotāju novecošanu, prasmju trūkumu, mūžizglītību, pāreju no izglītības uz darba dzīvi un jauniešu spēju iegūt vidējo izglītību. ESF+ dod iespēju īstenot dažādu Baltijas jūras reģiona stratēģijas dalībnieku centienus, cita starpā izmantojot projektu konkursus.
Attiecībā uz darba ņēmēju prasmju paaugstināšanu un pārkvalifikāciju ESF+ var atbalstīt pasākumus visā valstī, savukārt FRO atbalsta tikai tādus pasākumus, kas saistīti ar pāreju uz klimata pārmaiņām tērauda rūpniecībā Norrbottenas apgabalā un metālapstrādē Vesterbotenas apgabalā. ERAF (1. politiskais mērķis) un ESF+ var papildināt FRO centienus attiecībā uz darbinieku prasmju uzlabošanu un pārkvalificēšanu. ESF+ atbalsta arī centienus darba meklētājiem, kas atrodas tālu no darba tirgus, un tādējādi var papildināt FRO, kas Zviedrijā ir paredzēts darba ņēmējiem.
Nodrošināt reģioniem un iedzīvotājiem iespēju risināt sociālās, ar nodarbinātību, ekonomiku un vidi saistītās sekas, ko radīs pāreja uz Savienības enerģētikas un klimata mērķiem 2030. gadam un uz klimatneitrālu ekonomiku Savienībā līdz 2050. gadam, pamatojoties uz Parīzes nolīgumu.
ERAF (1. politiskais mērķis) un ESF+ centieni var papildināt FRO centienus attiecībā uz darba ņēmēju prasmju paaugstināšanu un pārkvalificēšanu iepriekš minētajā veidā.
Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (Amif) mērķis ir veicināt efektīvu migrācijas plūsmu pārvaldību un kopējās patvēruma un migrācijas politikas īstenošanu, stiprināšanu un attīstību. Amif var papildināt Integrētās robežu pārvaldības fondu, Robežkontroles un vīzu instrumentu (BMVI), attīstot integrētu robežu pārvaldību, kur viens no komponentiem attiecas uz atgriešanos. Amif var arī papildināt ESF+ attiecībā uz integrācijas pasākumiem - valodu mācībām, sociālās orientācijas un sagatavošanas darbam pasākumiem. Amif var īstenot iniciatīvas ārvalstīs dzimušo personu integrācijas procesa sākumposmā, savukārt ESF+ ir ilgtermiņa perspektīva.
ES Iekšējās drošības fonda (IDF) mērķis ir nodrošināt augstu drošības līmeni Savienībā, jo īpaši novēršot un apkarojot terorismu un radikalizāciju, smagu organizēto noziedzību un kibernoziedzību, kā arī sniedzot atbalstu noziegumos cietušajiem. Iespējams, pastāv sinerģijas iespējas starp ISF un ESF+, lai apkarotu radikalizāciju, veicinot sociālo iekļaušanu.
Noderīgas saites
- ES programmu ceļvedis Zviedrijā
https://eufonder.se/om-eufonder.se/in-english.html
- Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) 26 programmu apkopojums, kas attiecas uz Zviedriju un kurās var piedalīties Zviedrijas organizācijas, iestādes un uzņēmumi.
- Valsts vienotās tīmekļa vietnes portāls
HELPDESK atbalsts
Līdzfinansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokļus un uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar uzņemties atbildību.
HELPDESK atbalsts