LV 
EN 
DE 
BG 
HR 
CS 
DA 
NL 
ET 
FI 
FR 
EL 
HU 
IT 
LT 
PL 
PT 
RO 
SK 
SL 
ES 
SV 
Atbalsta centrs
PALĪDZĪBAS DIENESTS - SOCIĀLO PAKALPOJUMU PALĪDZĪBAS DIENESTS PAR ES FONDIEM
Grieķija
Valsts profils - Grieķija - 2021-2027. gada plānošanas periods
Vispārīga informācija
Turpmāk sniegtais profils ir izstrādāts, pamatojoties uz partnerības nolīgumu, ko Eiropas Komisija apstiprināja 2021. gada 29. jūlijā.
Nacionālā attīstības programma (NAP) laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir izstrādāta, pamatojoties uz pieciem pīlāriem (Politikas mērķis-SP):
- SP1. Gudra attīstība
- SP2. Zaļā izaugsme
- SP3. Infrastruktūras attīstība
- SP4. Sociālā attīstība
- SP5. Ekstroversija
SP4 "Sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru" -
Sociālāka Grieķija, ieguldot cilvēkresursos un nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem un precēm, ir galvenais 4. pamatprogrammas intervences mērķis.
Finanšu programmu struktūra
2021.-2027. gada plānošanas periods ietver 22 programmas (9 nozaru un 13 reģionālās), ko atbalsta ERAF un EKT+, ar šādu budžeta struktūru:
Ceturtās pamatprogrammas programmas, kas uzskaitītas Partnerattiecību nolīgumā 2021-2027. gadam:
- "Konkurētspējas" programma
- Programma "Digitālā transformācija"
- "Civilās aizsardzības" programma
- Programma "Vide un klimata pārmaiņas"
- Transporta programma
- Programma "Zivsaimniecība, akvakultūra un jūra"
- Programma "Cilvēkresursi un sociālā kohēzija"
- Programma "Taisnīga attīstības pāreja"
- Programma "Tehniskā palīdzība un atbalsts saņēmējiem"
- 13 reģionālā līmenī (Austrumu Maķedonija - Trāķija, Centrālā Maķedonija, Tesālija, Kontinents, Rietumgrieķija, Rietummaķedonija, Centrālā Grieķija, Peloponēsa, Jonijas salas, Ziemeļegeja, Krēta, Attica, Egejas jūras dienvidu daļa)
Ceturtās prioritārās programmas kontekstā cilvēkresursu attīstības - izglītības un mūžizglītības nozares programma īstenos darbības, kas saistītas ar nodarbinātību, izglītību un mūžizglītību. Cilvēkresursu attīstības, izglītības un mūžizglītības programmā tiks izveidots atsevišķs prioritārais virziens, īpaši attiecībā uz pārtikas palīdzību un materiālo nenodrošinātību (EBYS). Reģionālajās programmās no Ceturtās prioritārās programmas ERAF īstenos projektus veselības, izglītības un sociālās labklājības jomā, bet EKT+ - visas nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanas darbības (iepriekš T.S.9), tāpat kā 2014.-2020. gada pamatprogrammas laikā.
ERAF un EKT+ budžets
Jo īpaši attiecībā uz EKT+ noteikto un 6.2. tabulā atspoguļoto minimālo prasību izpildi ir norādīts:
- Procentuālā daļa, ko paredzēts segt saskaņā ar nozares programmas "Cilvēkresursi un sociālā kohēzija" īpašo prioritāti "Jauniešu nodarbinātība", būs vismaz 14% no valsts kopējā pieejamā EKT+ budžeta. Tomēr tiks sniegta palīdzība, lai palielinātu atbalstu jauniešiem, uzraugot attiecīgo intervences jomu 134 gan nozaru programmas pasākumos ārpus mērķtiecīgās īpašās prioritātes, gan citu programmu pasākumos īstenošanas laikā, kas arī būs saskaņā ar Valsts rīcības plānu "Jauniešu garantijas".
- Paredzams, ka 28% no Fonda līdzekļiem tiks novirzīti sociālajai integrācijai, bet 25% no nepieciešamajiem līdzekļiem. Bērnu nabadzības apkarošanai plānotās darbības sasniegs 8%, salīdzinot ar 5% (ietvertas 28%, bet arī iekļaujošajā izglītībā). Nepieciešamā koncentrācija tiks panākta, aprēķinot resursu sadalījumu 14 programmu īpašajiem mērķiem (28%) un ESF+ sekundārās dimensijas 6. kodam (8%). LV 34 LV
- Lai risinātu materiālās nenodrošinātības problēmu, tiks piešķirti divreiz lielāki līdzekļi nekā regulā noteiktais minimums, t. i., 6%, nevis 3%. Nozaru programmai "Cilvēkresursi un sociālā kohēzija" būs īpaša prioritāte ar 6% no ESF+ līdzekļiem materiālās nenodrošinātības risināšanai.
- Lai atbalstītu sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, no ESF+ tiks piešķirti līdzekļi vismaz 0,65% apmērā gan nozaru, gan reģionālo programmu ietvaros. Nepieciešamās koncentrācijas sasniegšana tiks veikta, aprēķinot attiecīgo summu ECB+ apakšdimensiju tabulā.
Turklāt tos finansēs:
a) TAM pasākumi, lai risinātu pārejas sociālekonomiskās sekas, kas ir svarīga prioritāte un prasa iejaukšanos, lai pielāgotos un attīstītu cilvēkresursu prasmes profesijās un nozarēs, kas ir iekļautas vispārējā DAM programmas īstenotajā dažādotajā ekonomikas plānošanā.
b) TAME pasākumi, kas vērsti uz īstermiņa agrīno integrāciju (uzņemšanu). Maksimāli iespējamā VUM programmu sinerģija ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Integrētās robežu pārvaldības fondu tiks meklēta galvenokārt ar Valsts koordinācijas iestādes starpniecību, savukārt dubultā finansējuma novēršanai tiks izmantota vienota pārvaldības un kontroles sistēma un integrēto intervences uzraudzības informācijas sistēmu sadarbspēja. Jo īpaši attiecībā uz 4. politikas mērķa sinerģiju ar TAME, TAME galvenokārt finansēs agrīnas sociālās integrācijas intervences pasākumus, uzsvaru liekot uz cilvēkiem, kas dzīvo pirmās uzņemšanas struktūrās, savukārt VSS galvenokārt finansēs vidēja/ilgtermiņa sociālās integrācijas intervences pasākumus YTX, kā arī cilvēkiem ar migrantu izcelsmi.
c) ETHAUS pasākumi, lai attīstītu jaunas prasmes un uzlabotu darba apstākļus KSA un ilgtspējīgas zilās ekonomikas jomā.
d) ELFLA intervences, lai atbalstītu sociālo integrāciju, nabadzības mazināšanu un ekonomisko attīstību lauku apvidos. Kombinētas darbības, kas var attiekties uz atbalstu jauniem lauksaimniecības uzņēmumiem, prasmju stiprināšanu, jaunu lauksaimnieku iesaistīšanu un lauksaimniecības un vides, klimata pasākumu stiprināšanu, netiek uzskatītas par nepieciešamām.
Attiecībā uz kultūru tiks meklēta sinerģija ar programmu "Radošā Eiropa" (gan dotāciju līmenī, gan tādu iniciatīvu līmenī kā: Eiropas kultūras mantojuma vietas, kultūras galvaspilsētas, kultūras mantojuma balvas un arhitektūras balvas).
Tematiskā koncentrācija
Ceturtās pamatprogrammas politikas iespējas un galvenie gaidāmie rezultāti ERAF un ESF+ jomā
Sociālāka Grieķija, ieguldot cilvēkresursos un nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem un precēm saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, ir galvenais 4. pamatprogrammas intervences mērķis. Galvenā prioritāte ir cilvēkresursu nodarbinātības palielināšana un nodarbinātības iespēju uzlabošana, veicot intervences pasākumus, lai atvieglotu piekļuvi darba tirgum, pamatojoties uz individuālām vajadzībām, un samazinātu neatbilstību starp piedāvājumu un pieprasījumu, īpašu uzmanību pievēršot NEET 15-29 gadus veciem cilvēkiem, ilgstošiem bezdarbniekiem, bezdarbniekiem ar zemu sociālekonomisko un izglītības līmeni, imigrantiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem un invalīdiem.
Mērķa sasniegšanu veicinās aktīvās nodarbinātības politikas pārorientēšana, pakāpeniski pārejot uz jaunu VSAOI īstenošanas modeli valsts līmenī ar pastāvīgi pieejamiem pasākumiem un spēcīgu personalizētu atbalstu, darba tirgus vajadzību diagnostikas stiprināšana, atbalsts pašnodarbinātības un bezdarbnieku prasmju pilnveides intervencēm. Tiks veicināta sociālās ekonomikas un sociālās uzņēmējdarbības attīstība kā daļa no aktīvas nodarbinātības politikas, kas veicinās personu un neaizsargāto grupu sociālo un ekonomisko iekļaušanu. Uzmanības centrā ir pašnodarbināto, darba ņēmēju un uzņēmumu pielāgošanās pārmaiņām un aktīvai novecošanai veicināšana, izmantojot konsultāciju un mācību intervences, cita starpā ņemot vērā digitālās un zaļās ekonomikas prasības. Lai veicinātu sieviešu vienlīdzīgu līdzdalību nodarbinātībā, tiks izvēlēti papildu pasākumi profesionālās un ģimenes dzīves saskaņošanai un inovatīvu uzņēmējdarbības modeļu veicināšanai. Lai risinātu ārkārtas apstākļus darba tirgū, var tikt īstenoti atbalsta pasākumi.
Visbeidzot, īpašs uzsvars tiks likts uz lielāku drošību un veselības aizsardzību darbā jebkurā vecumā.
Galvenais risinājums ir palielināt pieaugušo līdzdalību mācību procesā, uzlabot kvalitāti un stiprināt visu līmeņu izglītības un mūžizglītības atbilstību darba tirgum. Šajā kontekstā uzsvars tiks likts uz tādu rīku izmantošanu, kas balstīti uz pieaugušo individualizētām vajadzībām, uz studentu snieguma uzlabošanu, jo īpaši moderno zināšanu un prasmju jomā, uz jauno tehnoloģiju izmantošanu, uz profesionālās orientācijas un konsultāciju pakalpojumu stiprināšanu, uz studiju programmu kvalitātes uzlabošanu un PIA efektivitātes stiprināšanu. Šajā virzienā gan PIA, gan visu līmeņu izglītības, apmācības un mūžizglītības stratēģiskie ietvari, kas tiek izstrādāti, tiek koordinēti valsts līmenī, lai uzraudzītu, novērtētu un pārskatītu prasmju attīstību un risinātu jautājumu par prasmju vajadzību paredzēšanu un pielāgošanu saistībā ar darba tirgu un visiem dzīves posmiem. Turklāt galvenā uzmanība tiek pievērsta rezultātu uzlabošanai un vienlīdzīgas piekļuves un kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības un apmācības pabeigšanas stiprināšanai visos līmeņos, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām.
Prioritātes ir arī infrastruktūras un aprīkojuma izveide un modernizācija, pamatojoties uz vajadzību kartēšanu, un pakalpojumu kvalitātes nodrošināšana, uzlabojot pārvaldību visos līmeņos, autonomijas stiprināšana, kā arī valsts kvalifikāciju sistēmas pabeigšana.
Sociālās solidaritātes iestāžu un mehānismu modernizācija un uzlabošana ir galvenais risinājums, lai nodrošinātu aktīvu iekļaušanu, mazinātu ienākumu nevienlīdzību, nabadzības risku, īpašu uzmanību pievēršot bērnu nabadzības, sociālās atstumtības, dzimumu un citas diskriminācijas mazināšanai.
Pasākumi šajā virzienā ir nodrošināt labāku piekļuvi kvalitatīvām pamata un sociālajām precēm un pakalpojumiem, pasākumi, lai risinātu visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu, tostarp bērnu, izglītības un mājokļu segregācijas problēmas, kā arī ģimenes un kopienas aprūpes pakalpojumu attīstība.
Tajā pašā laikā ir sagaidāms, ka sociālās aizsardzības infrastruktūras modernizācija un izveide, pamatojoties uz noteiktajām vajadzībām, kā arī atpūta, tūrisms un kultūra stiprinās attīstību, sociālo integrāciju un sociālo inovāciju.
Portāls ERAF ieguldījumi tūrismā un kultūrā tajos tiks ņemta vērā apmeklētāju labklājība, respektēta dabas un kultūras vide un nodrošināta galamērķu un uzņēmumu sociālekonomiskā attīstība un konkurētspēja, izmantojot integrētu un holistisku pieeju.
Stratēģiska izvēle ir veicināt deinstitucionalizācijas intervences un pāreju no institucionālās aprūpes uz aprūpi ģimenē un sabiedrībā bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī marginalizēto kopienu iedzīvotāju, piemēram, romu, imigrantu un starptautiskās aizsardzības saņēmēju, sociālo integrāciju, risinot diskriminācijas, nedroša mājokļa un viņu iekļaušanas izglītībā jautājumus.
Sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju institucionālā stiprināšana, lai panāktu plašāku un nozīmīgāku līdzdalību izglītības, nodarbinātības un sociālās iekļaušanas pasākumos, joprojām ir stratēģiska iespēja.
Katoļu veselības pārklājums kā pamatiespēja, tā prasa, lai PHY būtu veselības aprūpes tīkla uzmanības centrā sabiedrībā, uzsvars likts uz profilaksi aktīvas un veselīgas novecošanas kontekstā, institucionalizēta aprūpe neaizsargātām un uzņēmīgām grupām, veicinot ekonomisko un sociālo aizsardzību. Tāpat prioritātes ir garīgā veselība, uzsvaru liekot uz bērnu un vecāka gadagājuma cilvēkiem un aklimatizācijas novēršanu, cilvēkresursu prasmju uzlabošana, jauni ilgtermiņa aprūpes pakalpojumi, pakalpojumu, infrastruktūras un cilvēkkapitāla pielāgošana ģeogrāfiskajām, iedzīvotāju īpatnībām, e-veselība, veselības apdraudējumu novēršana, pamatojoties uz vajadzību kartēšanu. Rezultātu uzturēšanu stiprina ieguldījumi SY neatliekamajā palīdzībā, speciālās gultās, rehabilitācijā, sabiedrības veselības struktūrās.
Digitālais transformācija, uzlabojot pakalpojumu pārvaldību un administrēšanu, veicināt vispārēju piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem efektīvākā sistēmā. Pašreizējā veselības krīze uzsver, ka sabiedrības veselības aizsardzība ir sociālās un ekonomiskās kohēzijas pamats, un tā ir izaicinājums noturības attīstībai.
Eiropas teritoriālās sadarbības (Interreg) programmās ir paredzēti veselības aizsardzības pasākumi.
Noderīgas saites
- ESF darbību koordinācijas un uzraudzības iestāde (EYSEKT) http://www.esfhellas.gr/en/Pages/default.aspx
- Partnerattiecību nolīgums (Partnerattiecību nolīgums par attīstības satvaru) - ESPA https://www.espa.gr/en/Pages/default.aspx
- Programmas - Finansēšanas uzaicinājumi https://www.espa.gr/el/Pages/Proclamations.aspx
- Izaugsmes konference JAUNAIS PARTNERĪBAS LĪGUMS 2021-2027: tematiskās sesijas || 16.6 https://www.youtube.com/watch?v=Gj_m5HZlGyo
HELPDESK atbalsts
Līdzfinansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokļus un uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar uzņemties atbildību.
HELPDESK atbalsts