Germany - HELPDESK

Atbalsta centrs

PALĪDZĪBAS DIENESTS - SOCIĀLO PAKALPOJUMU PALĪDZĪBAS DIENESTS PAR ES FONDIEM

Vācija

Vācijas partnerības nolīguma galvenais saturs

2021.-2027. gada finansēšanas periodā Vācija - tāpat kā visas pārējās 26 ES dalībvalstis - saņems atbalstu no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Lietussargu regula (Regula (ES) 2021/1060) ar ES fondu ESF+, ERAF, EJZF un JTF atbalstu, kas uzskaitīti no 24.06.21. Eiropas Sociālais fonds (ESF+), Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Eiropas Jūras, zivsaimniecības un akvakultūras fonds (EJZF) ir trīs ES fondi, kas tiek izmantoti jau daudzus gadus, savukārt Taisnīgas pārejas fonds (JTF) ir ES fonds, kas nesen tika izveidots 2021. gadā. Salīdzinājumā ar 2014.-2020. gada finansēšanas periodu KNR ir iekļautas vairākas būtiskas izmaiņas. Tās ietekmē gan ES fondu struktūru, gan to īstenošanu Vācijā.

Uz visiem četriem ES fondiem attiecas partnerības līgums Vācijai no 22.04.22. No vienas puses, tas atspoguļo šaurāku politisko saikni starp Eiropas pusgadu un ES kohēzijas politikas finansējumu. No otras puses, jaunajā 2021.-2027. gada finansēšanas perioda stratēģiskajā pieejā intervences ir vērstas uz pieciem politiskajiem mērķiem (5. panta 1. punkts), kas aizstāj iepriekšējos vienpadsmit tematiskos mērķus. Šie pieci politikas mērķi ir šādi:

Gudrāka Eiropa - inovatīva un gudra ekonomikas pāreja
Videi draudzīgāka Eiropa ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, tostarp enerģētikas pāreja, aprites ekonomika, pielāgošanās klimata pārmaiņām un riska pārvaldība.
Pieslēgtāka Eiropa - mobilitāte un IKT savienojamība
Sociālāka Eiropa - Eiropas sociālo tiesību pīlārs
Eiropa tuvāk tās iedzīvotājiem - pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju ilgtspējīga attīstība un vietējās iniciatīvas

Kohēzijas politikas fondu kopsumma un sadalījums pa tēmām un fondiem

Kohēzijas politikas līdzekļi Vācijai pašreizējās cenās veido 19,860 miljardus eiro. No tiem 10,820 miljardi euro ir attiecināmi uz ERAF, 6,562 miljardi euro - uz ESF+ un 2,478 miljardi euro - uz JTF. Vēl 0,212 miljardi euro ir paredzēti EJZF, tādējādi Vācija no četriem fondiem (ERAF, ESF+, KJF, EJZF) kopumā saņems 20,072 miljardus euro ES finansējuma. Turklāt Vācija saņems 1,022 miljardus euro no ERAF Eiropas teritoriālajai sadarbībai (ETZ).

Saskaņā ar Eiropas regulām ESF+ līdzekļi ir jāplāno tikai 4. politiskā mērķa ietvaros.
Tematiski ERAF koncentrēsies uz 1. un 2. politikas mērķi, un vismaz 85% no ES finansējuma būtu jānovirza abiem politikas mērķiem. Politiskajam mērķim Nr. 2 budžetam jābūt vismaz 30%. Vismaz 8% no ERAF līdzekļiem jāizmanto integrētas, ilgtspējīgas pilsētu attīstības veicināšanai, kas galvenokārt ietilpst 5. politiskajā mērķī.
JTF mērķis ir atbalstīt pāreju uz ilgtspējīgu un klimatneitrālu Eiropas ekonomiku reģionos, kurus pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku skar īpaši smagi, jo īpaši brūnogļu ieguves reģionos. JTF ir daļa no Eiropas Zaļā kursa, kura izaugsmes stratēģijas mērķis ir līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo kontinentu pasaulē. JTF finansējums tiek piešķirts, jo īpaši ņemot vērā nepieciešamo darbinieku pielāgošanu vai paredzamo darba vietu zaudēšanu fosilā kurināmā ražošanas un izmantošanas jomā, kā arī ekoloģiskās problēmas.
ERAF, ESF+ un VTI izmantošana Vācijā atbalsta Eiropas Savienības ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanu, kā arī zivsaimniecības, akvakultūras un jūrniecības politikas mērķu sasniegšanu ar EJZF.

Ar sociālajiem pakalpojumiem saistīto politikas mērķu saraksts

Politikas mērķis Nr. 4 "Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru".

Vācijā 4. politiskais mērķis tiek atbalstīts ar ESF+ no federālās valdības un 16 federālo zemju programmām. Ar ESF+ Eiropas sociālo tiesību pīlārs (EPSR) (2017) un rīcības plāns EPSR (2021).. EPSR ar tā 20 galvenajiem principiem nodarbinātības un sociālās politikas jomā ir paredzēts, lai veicinātu augšupejošu sociālo konverģenci starp dalībvalstīm un, reaģējot uz pašreizējiem un nākotnes izaicinājumiem nodarbinātības un sociālās politikas jomā, kā kopīgs kompass koordinētākai rīcībai atbildīgos līmeņos kalpotu.

ESF+ programmas Vācijā atbilst konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, ieguldījumu pamatnostādnēm, Eiropas sociālo tiesību pīlāram un Eiropas Komisijas EPSR rīcības plānam. Kovid-19 pandēmija izraisīja smagu ekonomikas lejupslīdi 2020. gada pavasarī. IKP 2020. gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar to pašu ceturksni pērn saruka par 11,3%. Tikmēr īstermiņa darba ņēmēju skaits ir pieaudzis līdz aptuveni 6 miljoniem. Bezdarbnieku skaits 2020. gada laikā (2020. gada decembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā 2019. gada to pašu mēnesi) palielinājās par 21,6%, ilgstošo bezdarbnieku skaits tajā pašā periodā pieauga par 33,2%. Ņemot vērā progresējošos demogrāfisko, zaļo un digitālo pārmaiņu procesus, ieguldījumiem (izglītībā) ir būtiska nozīme Vācijas konkurētspējas un nākotnes dzīvotspējas nodrošināšanā.
Viens no ESF 2014.-2020. gada finansējuma perioda mērķiem Vācijā bija samazināt to cilvēku skaitu, kurus skāris ilgstošs bezdarbs. No 2008. līdz 2019. gadam to skaits tika samazināts par 1,103 miljoniem jeb aptuveni 681 TP3T. Turpretī nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars tajā pašā laikposmā samazinājās tikai nedaudz un šobrīd ir nedaudz zem 15 %. Cilvēkiem, kas dzīvo vieni, vientuļajiem vecākiem un mazkvalificētajiem, kā arī viņu bērniem nabadzības riska līmenis ir virs vidējā. Arī nabadzības riska līmenis reģionos un rajonos ir ļoti atšķirīgs.
Vācijā ir iedzīvotāju grupas, kuras īpaši skar nabadzība un atstumtība un kuras tiek uzskatītas par attālinātām no darba tirgus. To vidū ir arī šo cilvēku bērni, daži no nesen imigrējušajiem ES pilsoņiem, kuri ir nonākuši nabadzībā savās izcelsmes valstīs, kā arī bezpajumtnieki un cilvēki, kuriem draud bezpajumtniecība. Saskaņā ar pieejamajām aplēsēm viņu skaits turpina pieaugt. Dzīves apstākļu uzlabošana un sociālā integrācija šīm divām īpaši nelabvēlīgā situācijā esošajām mērķa grupām, no kurām dažas cieš arī no diskriminācijas, ir īpašs izaicinājums daudzām pašvaldībām. a. Mērķis ir nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku un viņu ģimeņu sociālekonomiskā un sociālā integrācija.
ESF+ īpaši pievēršas aktīvas iekļaušanas veicināšanai (h specifiskais mērķis), darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanai pārmaiņām, aktīvai un veselīgai novecošanai un veselīgai un pienācīgai darba videi, kurā ņemti vērā veselības riski (d specifiskais mērķis), kā arī vienlīdzīgai piekļuvei kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un apmācībai, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, sākot no agrīnas bērnības līdz vispārējai izglītībai un profesionālajai izglītībai un apmācībai, augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai, kā arī mācību mobilitātes veicināšanai visiem un pieejamībai cilvēkiem ar invaliditāti (f specifiskais mērķis).
ESF+ programmas 2021-2027 finansējuma prioritātes

Politikas mērķis Nr. 5 "Eiropa tuvāk tās iedzīvotājiem, veicinot ilgtspējīgu un integrētu visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu attīstību".

Politiskais mērķis Nr. 5 Vācijā tiek īstenots ar ERAF starpniecību 10 federālo zemju programmās. To atbalsta arī Vācijas EMFAF programma. Vācijā vienlīdzīgi dzīves apstākļi ir ļoti svarīgi, un mērķis ir radīt labas attīstības iespējas un taisnīgas līdzdalības iespējas visos reģionos.

Lai mazinātu radušās problēmas un uzsāktu ilgtspējīgu attīstību skartajās teritorijās, valstis nosaka konkrētas problēmas, pamatojoties uz reģionālajiem un vietējiem izejas punktiem, un definē intervences jomas, ņemot vērā esošās valsts finansējuma pieejas, lai veicinātu 5. politiskā mērķa mērķu sasniegšanu, lai tos atļautos. Pasākumi ietver ekonomisko, vides un mobilitātes apstākļu uzlabošanu pilsētu un ārpilsētu teritorijās, kā arī ieguldījumus sociālajā infrastruktūrā nelabvēlīgajos pilsētu rajonos. Tiek atbalstīta arī turpmāka pilsētas un apkārtējās teritorijas sadarbības un starppašvaldību sadarbības attīstība.

Kohēzijas politikas līdzekļu piešķiršana valsts un reģionālajām programmām

Skatīt pārskatu BMAS tīmekļa vietnē Vācu un Angļu valodā Valoda.

Koordinācija starp valsts un reģionālajām programmām

Federālā sistēma Vācijā nozīmē, ka federālās zemes būtībā ir atbildīgas par ERAF un ESF+ finansēšanas stratēģijām, kā arī par finansējuma pasākumu saturu noteiktajā sistēmā. Tas rada valstīm raksturīgas īpatnības programmās. Izņēmums ir ESF+ federālā programma un EJZF, ko kopīgi atbalsta federālā un federālo zemju valdības.

Federālā un pavalstu valdības ir cieši koordinējušas programmas plānošanu 2021.-2027. gada finansēšanas periodam. Tā mērķis ir izvairīties no satura pārklāšanās un dubulta finansējuma, kā arī nodrošināt savstarpēji saistītu, holistisku ESF Plus finansējumu Vācijā. Federālo zemju plānotās prioritātes būtībā ir balstītas uz noteiktajām reģionālā finansējuma vajadzībām, kas bieži vien konkrēti atbilst konkrētām zemēm adresētiem ieteikumiem.

Federālās valdības ESF+ finansēšanas programmas visā valstī īsteno Federālā darba un sociālo lietu ministrija (BMAS), kas tādējādi ir centrālā koordinējošā iestāde, arī attiecībā uz ESF+ programmām. ESF vadošās iestādes - īsteno Federālā izglītības un pētniecības ministrija (BMBF), Federālā ģimenes lietu, senioru, sieviešu un jaunatnes lietu ministrija (BMFSFJ), Federālā ekonomikas un klimata aizsardzības ministrija (BMWK) un Federālā mājokļu, pilsētu attīstības un būvniecības ministrija (BMWSB).

Tematiskās prioritātes un to relatīvās proporcijas

Eiropas Sociālais fonds (ESF+)

ESF+ 2021-2027 finansēšanas periodā kopumā piecas federālās ministrijas. 28 ESF Plus finansējuma programmas īstenot un tādējādi veicināt sociālāku Eiropu.

Portāls ESF+ programmas 2021-2027 finansējuma prioritātes ir apkopoti 5 sadaļās:

1. Veicināt ilgtspējīgu un kvalitatīvu nodarbinātību, jaunuzņēmumus un uzņēmējdarbību, kā arī pielāgošanos pārmaiņām.

- Atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), lai nodrošinātu un pieņemtu darbā kvalificētus darbiniekus un radītu/aizpildītu jaunas darbavietas un mācību vietas (Perfekts cast; Uzņēmējdarbības zinātības veicināšana )
- Veicināt MVU un to darbiniekus, kuri galvenokārt tiek atbalstīti, lai pielāgotos demogrāfiskajām, digitālajām un "zaļajām" pārmaiņām un stiprinātu to darbību, inovāciju un konkurētspēju (INQA koučings; nākotnes centri) un individuālo pašnodarbināto nostiprināšana (COMPASS)
- dibinātāju, jo īpaši inovatīvu, uz pētniecību balstītu uzņēmumu, kas dibināti zinātnes jomā, veicināšana (EXIST pētniecības pārnese, EXIST dotācija darbības uzsākšanai)
- Profesionālās apmācības iespējas nodarbinātām personām, tostarp jo īpaši sievietēm, migrantiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, invalīdiem, vientuļajiem vecākiem un mazkvalificētām personām (darba maiņa; tailwind3)
- Uzlabot (apmācības) un darba tirgus iespējas sievietēm ar migrācijas pieredzi (MANA KĀRTA)
- Kvalifikāciju veicināšana, kas vajadzīga ārvalstīs iegūtu kvalifikāciju atzīšanai (IQ)

2. Sociālās iekļaušanas veicināšana un nabadzības apkarošana

nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu atbalstīšana, lai viņi varētu dzīvot patstāvīgu dzīvesveidu (EMPOWER YOUTH); starpvalstu mobilitātes pasākumu veicināšana jauniešiem bezdarbniekiem/darba meklētājiem (JUVENTUS)
Jaunu veidu testēšana, kā risināt imigrējušo jauniešu vai imigrantu pēcnācēju problēmas (sniegt padomu)
Atbalsts nelabvēlīgā situācijā esošām ģimenēm, ģimenēm īpašos apstākļos un ģimenēm ar bērniem, kuras skar nabadzība vai kurām draud nabadzība (Akti(F) Plus; ParentChancesN)
uzlabot (apmācības) un darba tirgus iespējas cilvēkiem ar migrācijas izcelsmi, tostarp bēgļiem (MĒS)
Pilsētas attīstības veicināšanas programmas "Sociālā kohēzija - kopīga līdzāspastāvēšana apkaimē" partnerprogramma un papildus atsevišķos nelabvēlīgos pilsētas kvartālos: pasākumi, lai palielinātu iedzīvotāju nodarbinātības iespējas un integrāciju darba tirgū, stiprinot vietējo ekonomiku (BIWAQ)
Mikroprojektu veicināšana sociālai līdzdalībai un cilvēku vientulības/sociālās izolētības pārvarēšanai. (Vecāka gadagājuma cilvēku līdzdalības stiprināšana)

3. Ieguldījumi izglītībā, apmācībā un mūžizglītībā

Pasākumi, lai turpinātu attīstīt visas dienas piedāvājumu sākumskolas vecumā un nodrošinātu izglītības un līdzdalības iespējas visiem bērniem (visu dienu)
integrējošu, zema sliekšņa un dzimumu līdztiesības prasībām atbilstošu izglītības piedāvājumu izpēte, izstrāde un testēšana meitenēm un sievietēm ar migrācijas un/vai bēgļu pieredzi; pētījumi par kultūrai pielāgotu uzvedību izglītības sistēmā un jaunu pasākumu izstrāde (integrācija ar izglītības palīdzību)
Pašvaldību tematiski orientētas izglītības ainavas veidošana, lai palielinātu vietējo iedzīvotāju līdzdalību izglītībā, veicinātu mūžizglītību un uzlabotu sociālo mobilitāti (izglītības kopienas)
Pētniecības finansējums, zināšanu nodošana un tālāka apmācība (testēšana) jaunu tehnoloģiju ieviešanai un ietekmei uz darbiniekiem (darba nākotne)
Inovatīvu mācību un tālākizglītības koncepciju īstenošana un tālāka izstrāde, lai uzņēmumos un starpuzņēmumu mācību centros nodrošinātu uz ilgtspēju orientētu mācību personāla kvalifikāciju ar mērķi Vācijas profesionālās apmācības struktūrās pārreģionāli un pastāvīgi ieviest ilgtspējībai atbilstošas dizaina pieejas (Ilgtspējīgs darbs)
Uz praksi orientētu ārpusskolas pasākumu veicināšana, lai jaunieši, kas gatavojas izdarīt savu pirmo karjeras izvēli, varētu iepazīties ar mācību un studiju kursiem, kuros galvenā uzmanība pievērsta klimata aizsardzībai, un izmēģināt tos; uz praksi orientēti mācību kursi par klimatam draudzīgu rīcību ikdienas darbā (Kompetences klimats)

4. Sociālās inovācijas

Vecāka gadagājuma cilvēku sociālā līdzdalība un finansiālā drošība (vecāka gadagājuma cilvēku līdzdalības stiprināšana).
Īpašu pasākumu izstrāde un testēšana, lai atbalstītu jauniešus ar īpašām grūtībām izglītības (apmācības) un nodarbinātības jomā (Win-Win)

5. Atbalsts visnelabvēlīgākajā situācijā esošajām personām

Visnelabvēlīgākajā situācijā esošu cilvēku, jo īpaši bezpajumtnieku un īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu jauniebraucēju ES pilsoņu un viņu bērnu veicināšana (EhAP Plus)

ESF+ līdzekļu sadalījums tematiskajām prioritātēm:

Sociālā iekļaušana (=> h līdz l specifiskie mērķi): 32.8%
Atbalsts visnelabvēlīgākajā situācijā esošajām personām (=> specifiskie mērķi l un galvenokārt m): 12,8%
Atbalsts bērnu nabadzības apkarošanai (=> specifiskie mērķi f un h līdz l): 5,9%
Sociālo partneru un NVO spēju veidošana (= plānots visos īpašajos mērķos, izņemot m): 0,01% ESF+ Bādenē-Virtembergā.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF)

ERAF ir lielākais struktūrfonds, kas atbalsta visu ES reģionu un pilsētu ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī uz inovācijām orientētu Eiropas struktūrpolitiku, kas veicina ieguldījumus nākotnes tehnoloģijās un klimata aizsardzības mērķu sasniegšanu. Finansēšanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam Vācija saņems aptuveni 11,0 miljardus eiro 1. politiskā mērķa "Veicināt konkurētspējīgāku un viedāku Eiropu", 2. politiskā mērķa "Veicināt zaļāku Eiropu bez CO2 " un 5. politiskā mērķa "Veicināt iedzīvotājiem tuvu Eiropu " ietvaros tiek izmantoti.

Politikas mērķi un ERAF finansējuma sadalījums (izņemot tehnisko palīdzību %):

ERAF finansējuma sadalījums 1. politikas mērķim konkrētajiem mērķiem:

Iniciatīvas, lai vienkāršotu piekļuvi ES kohēzijas un struktūrfondiem

Avots: The partnerības līgums attiecībā uz Vāciju, p.

Tīmekļa vietnes par ES Kohēzijas un struktūrfondiem

Federālā ekonomikas un klimata aizsardzības ministrija (BMWK): ES kohēzijas un struktūrpolitika
Federālā darba un sociālo lietu ministrija (BMAS): Eiropas Sociālais fonds (ESF+) 2021-2027
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Vācijā: ES kohēzijas politika: Komisija apstiprina 20 miljardu eiro partnerības nolīgumu ar Vāciju

Kompetentās administratīvās iestādes

saraksts ESF vadošās iestādes
Saraksts par ERAF un JTF kompetentās vadošās iestādes

Pārskats par uzaicinājumiem un konkursiem projektu ieguvumu iesniegšanai

ESF+

SATURA RĀDĪTĀJS

Vācijas partnerības nolīguma galvenais saturs
Kohēzijas politikas fondu kopsumma un sadalījums pa tēmām un fondiem
Ar sociālajiem pakalpojumiem saistīto politikas mērķu saraksts
Kohēzijas politikas līdzekļu piešķiršana valsts un reģionālajām programmām
Koordinācija starp valsts un reģionālajām programmām
Tematiskās prioritātes un to relatīvās proporcijas

HELPDESK atbalsts

Līdzfinansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokļus un uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar uzņemties atbildību.

Finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem neuzņemas atbildību.